Jaunākie raksti

Dānija balso par pievienošanos Eiropas Aizsardzības aģentūrai.

0

Parlamenta vairākums nobalsoja par pievienošanos, ņemot vērā Dānijas lēmumu atcelt ES aizsardzības rezervāciju pagājušajā vasarā. Pašlaik Dānija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas nav Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) dalībniece – tā tika izveidota 2004. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm attīstīt savus militāros resursus.

Tomēr tuvākajā laikā tas izskatās, ka mainīsies, ņemot vērā ziņas, ka Parlaments ir atvēris ceļu Dānijai, lai kļūtu par 27. EAA dalībvalsti.

Šis solis ļaus Dānijai piedalīties kopīgos ES centienos iegādāties un izplatīt municiju Ukrainai. Balsojuma pamats Parlamentā šodien izriet no Dānijas lēmuma atcelt ES aizsardzības rezervāciju referendumā pagājušajā vasarā.

Šī rezervācija nozīmēja, ka Dānija nevarēja piedalīties EAA vai citos ES vadītos militāros projektos.

“Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, un Dānijai pilnībā jāpiedalās sadarbībā,” sacīja aizsardzības ministrs, Troels Lund Poulsen.

“EAA īpašu lomu spēlē, atbalstot dalībvalstu sadarbību, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju to veicināt.”

Cerības uz PESCO

Dānija tagad var arī pieprasīt apstiprinājumu pievienošanai PESCO – Pastāvīgajai strukturētajai sadarbībai, kas ir daļa no ES drošības un aizsardzības politikas, kas īsteno strukturālu integrāciju.

Pašreizējiem PESCO dalībniekiem ir jābalso, lai apstiprinātu Dāniju kā jaunu dalībnieci – kas tiek prognozēts notikt iespējams jau 23. maijā.

Dānijā ir visvairāk Covid-19 pacientu slimnīcā kopš 2021. gada janvāra

0

Ar Covid-19 slimnīcā nogādāto cilvēku skaits Dānijā pirmdien pieaudzis līdz augstākajam līmenim kopš 2021. gada janvāra.
Kopējais slimnīcās ar koronavīrusu slimo cilvēku skaits pirmdien palielinājās par 61 un šobrīd ir 770. Šis rādītājs ir augstākais kopš pagājušā gada janvāra beigām.

Jāņem vērā, ka tas var ietvert cilvēkus, kuri nesaistītu iemeslu dēļ atrodas slimnīcā un kuriem uzturēšanās laikā ir pozitīvs Covid-19 tests.

Slimnīcas joprojām gatavojas tikt galā ar slodzi, neskatoties uz pieaugošo Covid pacientu skaitu, norāda anesteziologs un pacientu organizācijas Lungeforeningen vadītājs Torbens Mogensens.

“Es teiktu, ka to joprojām var viegli pārvaldīt, lai gan tas acīmredzami rada lielāku spiedienu uz slimnīcām,” Mogensens sacīja ziņu kanālam Ritzau.

Maksimālais uzņemto pacientu skaits no 2020. gada ziemas viļņa sasniedza 964 2021. gada 4. janvārī, kad inficēšanās skaits ir daudz mazāks.

16. decembrī Dānijas slimnīcās ar vīrusu saslimušie bija 517 cilvēki, bet 1. decembrī – 439 cilvēki.

Vecākais medicīnas konsultants decembra beigās teica, ka “mums visiem vajadzētu sagaidīt inficēšanos (Dānijā)”.

Hospitalizācijas “sāk sasniegt līmeni, kad jāsāk uztraukties” pagājušajā nedēļā Ritzau pastāstīja Olborgas Universitātes slimnīcas infekcijas slimību nodaļas profesors un vecākais medicīnas konsultants Henriks Nīlsens.

Mogensens sacīja, ka slimnīcas ir aprīkotas ar labāku pieredzi daudzās jomās, lai tiktu galā, ja pašreizējā viļņa laikā tiktu sasniegts vai apsteigts lielākais uzņemto skaits pirms 12 mēnešiem.

No 770 pašreizējām uzņemšanas reizēm 73 pacienti atrodas ICU aprūpē, bet 46 saņem ārstēšanu ar ventilatoru.

ICU pacientu skaits tika raksturots kā “stabils”, kas saskaņā ar Mogensenu ir pozitīva zīme.

“Ņemot vērā ļoti augsto inficēšanās gadījumu skaitu decembra beigās, nešķiet, ka cilvēki saslimst tik daudz, kā bija paredzēts, ja skatāties tikai uz Delta variantu,” viņš teica.

Omicron variants Dānijā pagājušajā mēnesī kļuva par dominējošo vīrusa formu.

Kopumā pirmdien reģistrēts 8801 jauns vīrusa saslimšanas gadījums. Tas nedaudz atpaliek no dienām pirms Jaungada nedēļas nogales, kad četras dienas pēc kārtas šis rādītājs pārsniedza 20 000.

Pirmdienas zemais rādītājs ir saistīts ar tehnisku problēmu, ziņojot par aptuveni 60 000 testu rezultātiem, paziņoja Nacionālā infekcijas slimību aģentūra Valsts seruma institūts.

Pārbaudes pozitivitātes rādītājs ziņotajiem testiem bija nedaudz mazāks par 12 procentiem, kas atbilst decembra pēdējās nedēļas rādītājam.

Sagaidāms, ka otrdien mākslīgi augsts dienas kopsummas rādītājs ir saistīts ar rezultātu ziņošanas nobīdi no pirmdienas.

‘Tā ir ļoti īpaša diena’: Dānija reaģē uz kafejnīcu, restorānu un muzeju atkārtotu atvēršanu

0

Dānijas bāri, kafejnīcas, restorāni un muzeji trešdien atsāka darbu, piešķirot dzīvei Kopenhāgenā normālu izskatu.

Skandināvijas valsts pagājušajā nedēļā nolēma paātrināt tās atjaunošanos pēc Covid-19. Trešdienas vakarā faniem atļāva atgriezties tribīnēs, lai noskatītos Superlīgas, Dānijas pirmās divīzijas futbola līgas, noslēdzošo maču.

“Pandēmija nav beigusies …, bet šķiet, ka tā tuvojas pēdējai nodaļai,” aģentūrai AFP sacīja Darsijs Millars, kuram pieder kafejnīca Kopenhāgenas centrā. Viņa kafejnīcas terasē regulāri cilvēki ar prieku apsēdās un iemalkoja kafiju no “īstajām” tasītēm.

Dažu kilometru attālumā Nacionālais muzejs ir uzcēlis nelielas teltis, lai pārbaudītu, vai katrs apmeklētājs valkā sejas masku un vai viņam ir “Covid pase”.

Covid pase – kas apliecina, ka persona pēdējo 72 stundu laikā ir vai nu saņēmusi negatīvus rezultātus, ir vakcinēta vai nesen atveseļojusies no Covid-19, ir nepieciešama, lai ieietu muzejā un atrastos restorānā, kur rezervācija ir obligāta, izņemot āra terases.

Neskatoties uz ierobežojumu samazināšanos, vidusskolēni daļēji turpina mācīties tālmācībā, un daudzi cilvēki joprojām strādā mājās.

Naktsklubi joprojām ir slēgti, bet kinoteātri, teātri un koncertzāles būs atvērti no jauna 6. maijā.

Valdība ir paziņojusi, ka mērķtiecīga slēgšana var būt nepieciešama, ja vīrusa izplatīšanās paātrināsies.

Ar 5,8 miljoniem iedzīvotāju Dānijā jaunie Covid-19 gadījumi ir samazinājušies līdz četrreiz zemākam līmenim nekā decembrī, kad tā daļēji pārtrauca darbību, slēdzot skolas un nebūtiskus veikalus, kas kopš tā laika ir atkal atvērti.

Tikmēr Dānijas vakcinācijas kampaņa ir palēnināta ar lēmumu pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas, jo pastāv bažas par retām, bet nopietnām blakusparādībām, taču sagaidāms, ka līdz augustam visi pieaugušie tiks pilnībā vakcinēti.

Līdz šim 9,3 procenti iedzīvotāju ir saņēmuši divas devas, bet 19,3 procenti ir saņēmuši pirmo devu.

Vācija dod zaļo gaismu pasaules garākajam dzelzceļa un ceļu tunelim uz Dāniju

0

Vācijas augstākā tiesa otrdien apstiprināja pasaulē garākā dzelzceļa un autoceļu tuneļa būvniecību, kas, domājams, samazinās brauciena laiku no Vācijas ziemeļiem līdz Dānijai.

18 kilometrus zem ūdens esošā Fehmarna jostas fiksētā saite ir atvērta 2029. gadā, taču to aizskārušas likumīgas dabas aizsardzības un prāmju kompāniju cīņas.

Vācijas normatīvo aktu apstiprinājums ir “vēsturisks pavērsiens”, sacīja projekta izpilddirektors Klauss Baunkjaers.

Tunelis būs viens no lielākajiem Eiropas infrastruktūras projektiem, šķērsojot Baltijas jūru starp Puttgarden ostām Vācijā un Rodby Dānijas salā Lolland, saīsinot ceļa ilgumu līdz 10 minūtēm no stundas ilga prāmja brauciena.

Paredzams, ka tā izmaksas būs 52,6 Dānijas kronas (7,1 miljardu eiro), un četru joslu, divu dzelzceļu tuneļa posmu Dānija uzbūvēs un apmaksājs kopā ar ES finansējumu, savienojot Hamburgu un Kopenhāgenu divarpus stundu laikā ar vilcienu.

Ideja par pastāvīgu savienojumu pāri Fehmarnas jostai pirms gandrīz 30 gadiem tika izvirzīta sākotnēji kā tilts, tieši tad, kad astoņu kilometru Oresunda saite starp Kopenhāgenu un Malmo Zviedrijā gatavojās būvniecībai.

Kamēr Dānija jau ir sākusi būvēt projektu, darbu Vācijas pusē apturēja juridiski šķēršļi.

Vides speciālisti pauda bažas par ietekmi uz vidi, īpaši uz rifiem un cūkdelfīniem.

Atšķirībā no citiem zemūdens tuneļiem, piemēram, Lamanša tunelim zem Lamanša, Vācijas un Dānijas tunelis neatradīsies zem jūras dibena.

Tā vietā tunelī jāizmanto dobie betona posmi, kas ir jāiegremdē un jānovieto tranšejā, kas izrakta Baltijas jūras dzelmē.

Prāmju firmas, kas saskaras ar ievērojami samazinātu tirdzniecību, arī neapmierināti uztvēra jauno ceļu un ātrgaitas dzelzceļu konkurenci.

Tomēr augstākā administratīvā tiesa Leipcigā noraidīja viņu argumentus.

Luksemburgā bāzētā Eiropas Tiesa joprojām apsver citas ar projektu saistītās sūdzības.

Dānijas koronas mutācija – visas ūdeles ir jālikvidē

0

Dānijas ūdelēs ir atrasta īpaša korona mutācija ( ‘coronamutation’ ). Tas, iespējams, varētu nopietni apdraudēt sabiedrības veselību visā pasaulē.

Valdība vēlas nogalināt visus ūdeles Dānijā.

Tas ir tāpēc, ka Dānijas ūdeļu vidū ir bijusi mutācija, kas var apdraudēt nākamās covid vakcīnas iedarbību.

Bailes ir tādas, ka tas varētu sabojāt nākamās vakcīnas iedarbību, ja ļautu izplatīties šai mutācijai.

  • Laboratorijas Statens seruma institūts ir atradis piecus vīrusu piemērus ūdeļu audzētavās un 12 vīrusu piemērus cilvēkiem, kuriem ir samazināta jutība pret antivielām, preses konferencē par šo jautājumu sacīja premjerministre Mette Frederiksena (S). neilgi pēc pulksten 16 Viņa turpina: Citiem vārdiem sakot: mutācijas izraisītais vīruss var izraisīt risku, ka gaidāmā vakcīna nedarbosies tā, kā vajadzētu.

Sliktākajā gadījumā mutācija var izplatīties arī citās valstīs, padarot grūtāk tikt galā ar covid krīzi visā pasaulē, brīdina premjerministrs. Tas jāuztver “ārkārtīgi nopietni”, teikts.

  • Statens seruma institūta novērtējums ir skaidrs: turpinot ūdeļu audzēšanu pandēmijas laikā, pastāv ievērojams risks sabiedrības veselībai, tostarp iespējas novērst covid-19 ar vakcīnām, sacīja premjerministre Mette Frederiksena.

Miljardu dolāru eksports
Pēc Dānijas Veterinārās un pārtikas pārvaldes datiem Dānijā ir 1139 ūdeļu audzētāji.

207 no tiem ir bijusi corona infekcija, informē Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde. 67 ūdeļu fermās ganāmpulki nonāvēti.

Ūdeļu audzētavas galvenokārt atrodas Jitlandes ziemeļos un rietumos, un trīs visvairāk skartās pašvaldības ir:

Hjørring: 41 ūdeļu audzētava ar koronavīrusu no 60
Jammerbugt: 39 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 72
Frederikshavns: 36 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 49
Atbildē Folketing Vides un pārtikas komitejai pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka izmaksas, ja visas Dānijas ūdeles tiks nogalinātas, varētu sasniegt miljardu:

  • To aprēķina, pamatojoties uz datiem par inficēto ganāmpulku skaitu uz vienu 2020. gada 21. oktobris – ja visi infekcijas Dānijas ūdeļu ganāmpulki (aptuveni 1100) tiks nogalināti kā daļa no infekcijas, valstij tas izmaksās 2,3–2,8 miljardus. DKK – tūlītēja kompensācija ganāmpulkiem par dzīvniekiem un saimnieciskās darbības zaudējumiem, parlamenta atbildē rakstīja pārtikas, zivsaimniecības un dzimumu līdztiesības ministrs Mogens Jensens (S).

Preses konferencē Valsts policijas priekšnieks Thorkild Fogde sacīja, ka šodien Dānijā ir aptuveni 15-17 miljoni ūdeļu.

Kopējo iedzīvotāju nonāvēšana nozīmēs, ka ūdeļu audzēšana faktiski ir slēgta kā profesija vismaz vairākus gadus. Tomēr Dānijā faktiski nav aizliegts ūdeļu audzēšana.

Pagājušajā gadā kopējais Dānijas ūdeļu eksports sasniedza gandrīz piecus miljardus kronu. Neskatoties uz to, ka eksports bija zemākajā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, ūdeļu eksports veidoja 0,7 procentus no kopējā Dānijas eksporta apjoma.

Šī iemesla dēļ Danske Bank galvenais ekonomists Las Olsens rudens sākumā ūdeļu ražošanu Dānijā nosauca par “nebūt ne mazsvarīgu” biznesu.

Avots