Dānija aizliedz lidojumus no Itālijas ziemeļiem

0

Dānija aizliedz lidojumus no Itālijas ziemeļiem, jo koronavīrusu infekciju skaits jau sasniedzis 156 iedzīvotājus.

No otrdienas Dānija nepieļaus ienākošos lidojumus no teritorijām, kuras koronavīrusa uzliesmojuma dēļ uzskata par paaugstinātu risku. Premjerministre Mette Frederiksena otrdien apstiprināja, jo Dānijā turpināja pieaugt kopējais koronavīrusu gadījumu skaits.

Otrdien pulksten 11 atjauninātie Pacientu drošības pārvaldes dati rāda 156 apstiprinātus koronavīrusa gadījumus Dānijā ar 875 cilvēkiem karantīnā. Tas nozīmē gandrīz 100 pieaugumu 24 stundu laikā.

Papildus Itālijas reģioniem ielidošanas aizliegums attiecas uz visām zonām, kuras Ārlietu ministrija koronvīrusa riska novērtējumā ir apzīmējusi ar “sarkanu”.

Attiecīgie Itālijas reģioni ir Lombardija, Emīlija-Romanja, Pjemonta, Veneto, Marke un Aosta ieleja.

Aizliegums attiecas arī uz visu Irānu; Ischgl Austrijā; Hubei province Ķīnā; Daegu pilsēta un Gyeongbuk province Dienvidkorejā. Aizliegums, kas stājas spēkā otrdien, sākotnēji tiek piemērots 14 dienas, bet to var pagarināt.

“Ir skaidrs, ka tas ietekmēs dāņus, kuri uzturas skartajos apgabalos, un tiks ietekmētas arī aviosabiedrības,” otrdien preses brīfingā, sacīja transporta ministrs Benijs Engelbrehts.

“Mums kā sabiedrībai ir nopietni jāuztver savi pienākumi, un valdība uzskata, ka tagad ir jāievieš lidojuma aizliegums,” sacīja Engelbrehts.

Turklāt iebraukšanai Dānijā visu dienu no “sarkanajiem” apgabaliem ir piemēroti jauni noteikumi.

“Personas, kas iebrauc Dānijā no“ sarkanajiem ”apgabaliem, vairs nevarēs iekļūt lidostā un vēlāk nevarēs izmantot sabiedrisko transportu,” preses brīfingā sacīja Frederiksens.

Varas iestādes pēta, vai tos pašus pasākumus var piemērot tiešajiem autobusiem, raksta Ritzau.

Dānijas Ārlietu ministrija savās oficiālajās ceļojumu vadlīnijās tagad iesaka īpaši rūpēties par koronavīrusu visai pasaulei. Ministrijas tīmekļa vietnē jūs varat būt informēts par Dānijas Ārlietu ministrijas ceļojumu padomiem attiecībā uz Itāliju un visām citām valstīm.

Dānijas Pacientu drošības pārvalde šobrīd piedāvā vairākas palīdzības līnijas cilvēkiem, kurus skārusi koronavīruss.

Mājas karantīnā esošie cilvēki var sazināties ar iestādi ar praktiskiem jautājumiem no plkst. 9:00 līdz 22:00. Attiecīgie tālruņu numuri ir 72 22 74 28 (Kopenhāgenas un Jaunzēlandes reģioni); 70 20 21 77 (Centrālā un Ziemeļjitlandes reģioni); un 29 31 98 63 (Dienviddānijas reģions).

Ir izveidota arī karstā līnija gan veselības aprūpes darbiniekiem, gan sabiedrībai, kurai ir jautājumi par koronavīrusu – 70 20 02 33.

Veselības aizsardzības iestādes Dānijā un citur uztraucas par potenciāli inficētiem cilvēkiem, kuri ierodas slimnīcās un pārnēsā vīrusu. Tāpēc jums vienmēr jāsāk, sazinoties ar ārstu pa tālruni. Atcerieties paziņot, ka, ja tas ir noticis, esat atradies infekcijas apvidū.

Dānija zaudē popularitāti kā darba izvēli ES pilsoņiem

0

Ārzemju darbaspēka pieaugums Dānijā ir šobrīd zemākais rādītājs kopš 2013. gada.

Cilvēku skaita samazināšanās, kas pārceļas uz dzīvi valstī, varētu ietekmēt Dānijas ekonomiku. Īpaši ES pilsoņi ir sākuši retāk izvēlēties Dāniju kā darba vietas meklēšanu. 2019. gada pēdējos deviņos mēnešos valstī strādājošo ES pilsoņu skaits nav palielinājies.

Šī tendence ir satraucoša, uzskata Niklass Praefke, ekonomikas speciālistu arodbiedrības Ledernes Hovedorganisation (LH) galvenais ekonomists.

“Ja šī tendence tā turpināsies, ka mēs faktiski zaudējam ārzemju darbaspēku, tad tās būs ļoti nopietnas galvassāpes Dānijas ekonomikai,” sacīja Børsen.

Dānijas darba tirgū šobrīd ir aptuveni 290 000 ārvalstu pilsoņu. Bet pieplūdums tagad ir palēninājies. 2019 gadā Dānijas darba tirgū ienāca 9476 ārvalstu pilsoņi, kas ir mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada rādītāju 17 365 un pirmo reizi kopš 2013. gada, kad ārvalstu darbaspēka pieaugums ir mazāks par 10 000 cilvēku.

Šī tendence ir vēl izteiktāka, ja ņemam tikai ES pilsoņus. 2019. gadā Dānijā no ES ieradās 1 416 jauni darbinieki, savukārt iepriekšējā gadā bija 8 462 jaunpienācēji no ES.

Orhūsas universitātes ekonomikas profesors Maikls Svārers sacīja, ka lejupslīde ir strauja, it īpaši attiecībā uz cilvēkiem no Austrumeiropas valstīm.

“Ārzemju darbaspēks izpilda prasības, kad Dānijas darbaspēks to nespēj,” Svērers sacīja Børsenam.

“Un, ja mēs nevaram ievest ārzemniekus, tas palielina sastrēgumu risku un vājina uzņēmumu konkurētspēju,” viņš piebilda.

LH aicināja politiķus atvieglot šo jautājumu, atvieglojot uzņēmumiem darbā pieņemšanu ārpus ES.

Kā alternatīva jāīsteno reformas, lai mudinātu dāņus strādāt vairāk, lai novērstu zemu izaugsmi, paziņoja organizācija.

Ģenerālprokurors: Latvijas sieviete ir jāizdod Latvijai

0

Ģenerālprokurore ceturtdien nolēma, ka latviešu sieviete Kristīne Misāne ir jāizdod Latvijai, nevis Dienvidāfrikai.

46 gadus vecā sieviete tiek apsūdzēta meitas nolaupīšanā, tāpat arī dokumentu viltošanā.

Viņa tika arestēta Kopenhāgenas lidostā 2018. gada decembrī un kopš tā laika atrodas apcietinājumā Dānijā.

Kristīne Misāne iepriekš ir teikusi B.T., ka baidās par savu dzīvību, ja viņu nosūta uz Dienvidāfrikas cietumu.

Faktiski tika nolemts, ka latviešu sieviete ir jāizdod kriminālvajāšanai Dienvidāfrikā, taču šis lēmums ceturtdien tika mainīts prokuratūrā, jo Latvija pēdējā brīdī izdeva Eiropas apcietināšanas orderi. Pēc tam Dānijas prokuratūra ir nolēmusi atcelt iepriekšējo lēmumu nosūtīt Christian Misane uz cietumu Dienvidāfrikā. Dānijas tiesas šo lēmumu apstiprināja kā likumīgu.

Ceturtdienas tiesas sēdē Kopenhāgenas pilsētas tiesā Misāne izskatās nogurusi, bet tomēr škiet atvieglota par tiesas lēmumu.

Viņa piekrīt, ka viņu izdod savai dzimtenei.

“Es piekrītu savam advokātam,” viņa saka vājā balsī.

“Es tikai lūdzu ātri pieņemt lēmumu. Man pietrūkst kontaktu ar saviem nepilngadīgajiem bērniem, ”viņa stāsta tiesnese Lone Baha Nīlsena.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību noteikumiem pirms izdošanas pabeigšanas tiesai jāsaka jā. Tas jādara desmit dienu laikā. Dānijas policija apcietināja Kristīni Misāni apstāšanās laikā Kastrupas lidostā 2018. gada 9. decembrī. Viņu meklēja Dienvidāfrika.

Pārkāpumos cita starpā ir nicinājums pret tiesu un tas, ka viņa, neskatoties uz tiesas rīkojumu, bija izvedusi no valsts toreizējo trīs gadus veco meitu. Bērna tēvs ir dienvidāfrikānis.

Latvija ilgu laiku ir izdarījusi spiedienu uz Dāniju, lai novērstu pilsoņa nosūtīšanu uz Dienvidāfriku. Tika iesniegtas apelācijas par cilvēktiesību pārkāpumu risku.

Tomēr prokuratūra visus iebildumus noraidīja. Ģenerālprokurore paļāvās uz Dienvidāfrikas garantiju, ka pret viņu netiks vērsta pazemojoša izturēšanās vai spīdzināšana.

Piemēram, valsts paziņoja, ka Misane nepieciešamības gadījumā iegūs vismaz 4,4 kvadrātpēdu kameru. Un ka ieslodzītie tiks uzraudzīti ēdot un vingrojot, liecina tiesas protokoli.

Tas ir izvirzīts arī valdības līmenī. Un Dānijas vēstnieks Rīgā tika izsaukts ceļā uz nopietnu interviju Latvijas Ārlietu ministrijā.

  1. janvārī Latvija atteicās pārņemt lietu pret Kristīni Misāni. Juridiska pamata nebija, sacīja valsts ģenerālprokurors. Bet pirmdien lietā tika saņemti jauni pierādījumi, norāda Rīgas Valsts advokātu birojs Ritzau.

Otrdien Rīgā tika izdots apcietināšanas orderis – tajā pašā laikā Dienvidāfrikas amatpersonas plānoja doties uz Dāniju, lai pārņemtu ieslodzīto.

Dānijas prokurora lēmums tikai 20 minūtes pirms ceturtdienas tiesas sēdes informēja Misānes advokātu Henriku Stagetornu par ieslodzījuma turpināšanu.

7 Interesanti fakti par Dāniju

0

Šoreiz mazliet savādāka informāciju par Dāniju. Bieži vien tādu liektu kā faktus par konkrētu valsti palaižam garām vai aizmirstam. Tāpēc šeit tāds mazs atgādinājums – Interesanti fakti par Dāniju.

  1. Viena no laimīgākajām valstīm pasaulē
    Dānija vairākkārt ir nosaukta par pasaules laimīgāko valsti, un tā joprojām ir ANO pasaules laimes ziņojuma topā.
  2. Vecākais karogs pasaulē
    Pirmoreiz atzīts 1219. gadā, Dānijas karogs “Dannebrog” joprojām ir vecākais valsts karogs pasaulē, kuru joprojām izmanto neatkarīga tauta. Kā katru gadu mēs to svinēsim ar daudz Dāņu karogiem visur apkārt.
Photo by Markus Winkler on Unsplash

3. Dānijas iecienītā mīklas ‘bulciņas’ izcelsme ir Vīnē
gados daži austriešu maiznieki apmetās uz dzīvi Dānijā un ieviesa iemīļoto mīklas izstrādājumu. Šī iemesla dēļ dāņu konditorejas izstrādājumus Dānijā faktiski sauc par “wienerbrød” vai “Vīnes maizi”. Bet hey, glabāsim šo labi slēpto noslēpumu mūsu starpā? (Jo mēs noteikti esam pilnveidojuši konditorejas izstrādājumus.)

4. Dānijā nav neviena kalna, tāpēc riteņbraukšana nekad nav kalnā
Dānija visā pasaulē ir pazīstama ar savu velosipēdu kultūru, un tas, ka mūsu valsts ir diezgan līdzena, noteikti ir priekšrocība šajā jautājumā. Bet visā valstī ir arī vairāk nekā 12 000 km veloceliņu un joslu, kas Dānijā riteņbraukšanu padara drošu un ievērotu pārvietošanās veidu. Mums pat patīk braukt ar velosipēdu tādā mērā, ka 75% turpina braukt ar velosipēdu visu ziemu, un mums ir Riteņbraukšanas vēstniecība.

5. Vairāk nekā 50% kopenhāgenas iedzīvotaji katru dienu brauc uz un no darba ar riteni
Patiesībā kopenhāgenieši katru dienu pārvietojas vidēji 3 km, un tas nozīmē, ka cilvēki katru dienu Kopenhāgenā apbrauc zemeslodei apkārt ar velosipēdu 35 reizes.

6. LEGO® izgudroja daņi
Pasaulē slaveno LEGO® ķieģeli 1949. gadā Billundā izgudroja dānis Ole Kirk Christiansen. Mūsdienās jūs varat apmeklēt oriģinālo LEGOLAND® un uzzināt vairāk par šo slaveno rotaļlietu vietnē LEGO® House. Un vai jūs zinājāt, ka pats nosaukums patiesībā ir saīsinājums no “Leg godt”, kas nozīmē labi spēlēt?

Photo by Omar Albeik on Unsplash

7. Dānijā Okeāns no jums nekad nebūs tālāk par 52km
Ja Dānijā meklējat īstu izaicinājumu, mēģiniet vienā brīdī neredzēt okeānu. Šis ir viens izaicinājums, kuru jūs, visticamāk, nevarēsit izpildīt, jo Dānijā Okeāns nekad nebūs tālāk par 52km.

Šis mazais raksts bija mūsu mazais mēģinājums izveidot ko mazliet savādāku no ierastajiem informatīvajiem rakstiem. Ja šī informācija noderēja, bija interesanta – padalies ar to tālāk vai ieraksti komentārā kādu savu faktu par Dāniju.

Lielais vējš rada bīstamus apstākļus Dānijas tiltiem

0

Ēresunda (Øresund) tilts, kas savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi (Malmö), tika slēgts svētdienas vakarā, kad plosījās vētrains laiks. Tilts bija slēgts abos virzienos vējainā laika dēļ, apstiprināja Dānijas Ceļu direkcija (Vejdirektoratet). Tika ietekmēta arī dzelzceļa satiksme. Tilts tika no jauna atvērts neilgi pirms pusnakts, bet ar vēja jutīgiem transporta līdzekļiem ieteicams izvairīties no brauciena.

Satiksme uz tilta ir normāla, sākoties pirmdienas rītam. Spēcīgs vējš ietekmēja arī vairāku citu Dānijas tiltus. Bet brāzmas mazinājās vēlā svētdienas naktī, dodot iespēju augsti braucošiem transportlīdzekļiem brīvi šķērsot tiltus, ieskaitot Mazo jostu tiltu starp Funenu un Jitlandi, un uz un kroņprinceses Marijas tiltu, kas šķērso Roskildes fjordu.

Lielu daļu Ziemeļeiropas svētdien skāra vētras, dažās valstīs piespiežot atcelt lidojumus. Apvienotajā Karalistē, kur vētra nosaukta par Ciara, laika apstākļu dēļ tika atceltas vairākas futbola spēles, kā arī Londonā notika 10 kilometru skrējiens, uz kuru bija pieteikušies 25 000 skrējēju. Lielbritānijas elektrības kompānijas ziņoja par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem vismaz 30 000 klientiem, un Velsa redzēja brāzmas līdz 150 kilometriem stundā.