Policija Dānijā ieviesīs sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai apkarotu noziegumus.

0

Lēmums pieņemts pēc nesena vardarbīgu noziegumu pieauguma Kopenhāgenā, kuros iesaistītas bandas no kaimiņvalsts Zviedrijas.

Dānijas policijas iestādes paziņojušas, ka sejas atpazīšanas tehnoloģija tiks izmantota cīņā ar ar bandām saistītu vardarbību valstī. Paziņojums izskanēja pirmdienas sanāksmē starp Dānijas nacionālo policijas komisāru un tieslietu ministru.

Tieslietu ministrs Peters Hummelgaards tikās ar Dānijas nacionālās policijas vadītāju Torkildu Fogdi, lai apspriestu veidus, kā risināt pieaugošo apšaudes un vardarbīgu noziegumu skaitu Kopenhāgenā.

Sejas atpazīšanas tehnoloģija un programmatūra tiks izmantota, lai piekļūtu šifrētiem ziņojumiem.

“Tas ir par tehnoloģiju, par digitālajiem rīkiem, tumšo tīmekli. Tehnoloģiju, kas ir mūsu rīcībā. Ir vesels tehnisko rīku katalogs, ko izmantot,” Fogde sacīja žurnālistiem.

Lai to īstenotu, Hummelgaards norādīja, ka likums ir jāmaina, lai to atļautu, un tas tiks darīts pēc iespējas ātrāk.

Viņš nosodīja organizētās noziedzīgās bandas, kas nolīgst zviedru pusaudžus nāvējošu apšaudes veikšanai Dānijā, sakot, ka tas “atspoguļo pilnīgi slimu, izvirtīgu vardarbības kultūru”.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopš aprīļa ir notikuši 25 gadījumi, kad jauni zviedri ir nolīgti noziegumu veikšanai Dānijā.

“Tas ir biedējoši visos veidos, un tas mani sadusmo. Ļoti, ļoti sadusmo,” Hummelgaards sacīja, piebilstot, ka viņš “izdarīs spiedienu uz Zviedriju, lai viņi arī uzņemtos atbildību par šīm lietām”.

Bandu vardarbība, kurā iesaistīta Zviedrija

Pagājušajā gadā Zviedrijas policija atzīmēja pusaudžu skaita pieaugumu, kas jaunāki par 18 gadiem un tiek vervēti slepkavību veikšanai, jo viņi nesaskaras ar tādu pašu policijas kontroli kā pieaugušie un bieži tiek pasargāti no kriminālatbildības.

Viena no galvenajām noziedzīgajām bandām Dānijā ir “Loyal to Familia” Zviedrijā, kas tika aizliegta 2021. gadā.

“Viņu dalībnieki, iespējams, ir tie, kurus policija visbiežāk aptur un pārmeklē,” sociologs Aydins Soei sacīja Dānijas raidorganizācijai DR pagājušajā nedēļā pēc tam, kad divi zviedru pusaudži — 17 un 16 gadus veci — tika ievietoti pirmstiesas apcietinājumā par apšaudēm Koldingā, Rietumdānijā, un Kopenhāgenā.

“Viņiem ir ērti (viņiem) izmantot zviedru bērnus kā lielgabalgaļu, diemžēl,” saka Soei.

Reaģējot uz pusaudžu arestu, Dānijas premjerministre Mette Frederiksen to raksturoja kā “biedējošu piemēru, ka ciniski noziedznieki nolīgst zviedru jauniešus noziegumu veikšanai Dānijā”.

“Mēs to nepieņemsim,” viņa sacīja.

Pagājušajā gadā Zviedrijas iestādes lēsa, ka 62 000 cilvēku Zviedrijā ir saistīti ar noziedzīgām bandām.

Viņi bieži vervē dalībniekus sociāli nelabvēlīgos imigrantu rajonos, un lielākā daļa vardarbības notiek Zviedrijas trīs lielākajās pilsētās — Stokholmā, Gēteborgā un Malmē.

Zviedrija jau gadiem cīnās ar bandu vardarbību, savukārt Dānijā policija arī ir novērojusi vardarbību starp bandām, bet mazākā mērogā.

Apmēram 1 257 cilvēki bija zināmi Dānijas iestādēm par saistību ar organizēto noziedzību pagājušā gada beigās, saskaņā ar oficiālajiem datiem.

Mūsu domas:

Šī situācija ir satraucoša, jo tā norāda uz organizētās noziedzības internacionalizāciju un jauniešu iesaistīšanu nopietnos noziegumos. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas ieviešana varētu būt efektīvs līdzeklis noziedzības apkarošanā, tomēr tas arī rada jautājumus par privātumu un personas datu aizsardzību. Ir svarīgi, lai Dānija un Zviedrija cieši sadarbojas, lai risinātu šo problēmu, un lai tiek veikti pasākumi, kas novērš jauniešu nonākšanu noziedzības ceļos. Tas ir izaicinājums, kas prasa gan stingrus drošības pasākumus, gan sociālos un izglītības risinājumus.

‘Tā ir ļoti īpaša diena’: Dānija reaģē uz kafejnīcu, restorānu un muzeju atkārtotu atvēršanu

0

Dānijas bāri, kafejnīcas, restorāni un muzeji trešdien atsāka darbu, piešķirot dzīvei Kopenhāgenā normālu izskatu.

Skandināvijas valsts pagājušajā nedēļā nolēma paātrināt tās atjaunošanos pēc Covid-19. Trešdienas vakarā faniem atļāva atgriezties tribīnēs, lai noskatītos Superlīgas, Dānijas pirmās divīzijas futbola līgas, noslēdzošo maču.

“Pandēmija nav beigusies …, bet šķiet, ka tā tuvojas pēdējai nodaļai,” aģentūrai AFP sacīja Darsijs Millars, kuram pieder kafejnīca Kopenhāgenas centrā. Viņa kafejnīcas terasē regulāri cilvēki ar prieku apsēdās un iemalkoja kafiju no “īstajām” tasītēm.

Dažu kilometru attālumā Nacionālais muzejs ir uzcēlis nelielas teltis, lai pārbaudītu, vai katrs apmeklētājs valkā sejas masku un vai viņam ir “Covid pase”.

Covid pase – kas apliecina, ka persona pēdējo 72 stundu laikā ir vai nu saņēmusi negatīvus rezultātus, ir vakcinēta vai nesen atveseļojusies no Covid-19, ir nepieciešama, lai ieietu muzejā un atrastos restorānā, kur rezervācija ir obligāta, izņemot āra terases.

Neskatoties uz ierobežojumu samazināšanos, vidusskolēni daļēji turpina mācīties tālmācībā, un daudzi cilvēki joprojām strādā mājās.

Naktsklubi joprojām ir slēgti, bet kinoteātri, teātri un koncertzāles būs atvērti no jauna 6. maijā.

Valdība ir paziņojusi, ka mērķtiecīga slēgšana var būt nepieciešama, ja vīrusa izplatīšanās paātrināsies.

Ar 5,8 miljoniem iedzīvotāju Dānijā jaunie Covid-19 gadījumi ir samazinājušies līdz četrreiz zemākam līmenim nekā decembrī, kad tā daļēji pārtrauca darbību, slēdzot skolas un nebūtiskus veikalus, kas kopš tā laika ir atkal atvērti.

Tikmēr Dānijas vakcinācijas kampaņa ir palēnināta ar lēmumu pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas, jo pastāv bažas par retām, bet nopietnām blakusparādībām, taču sagaidāms, ka līdz augustam visi pieaugušie tiks pilnībā vakcinēti.

Līdz šim 9,3 procenti iedzīvotāju ir saņēmuši divas devas, bet 19,3 procenti ir saņēmuši pirmo devu.

Dānijas koronas mutācija – visas ūdeles ir jālikvidē

0

Dānijas ūdelēs ir atrasta īpaša korona mutācija ( ‘coronamutation’ ). Tas, iespējams, varētu nopietni apdraudēt sabiedrības veselību visā pasaulē.

Valdība vēlas nogalināt visus ūdeles Dānijā.

Tas ir tāpēc, ka Dānijas ūdeļu vidū ir bijusi mutācija, kas var apdraudēt nākamās covid vakcīnas iedarbību.

Bailes ir tādas, ka tas varētu sabojāt nākamās vakcīnas iedarbību, ja ļautu izplatīties šai mutācijai.

  • Laboratorijas Statens seruma institūts ir atradis piecus vīrusu piemērus ūdeļu audzētavās un 12 vīrusu piemērus cilvēkiem, kuriem ir samazināta jutība pret antivielām, preses konferencē par šo jautājumu sacīja premjerministre Mette Frederiksena (S). neilgi pēc pulksten 16 Viņa turpina: Citiem vārdiem sakot: mutācijas izraisītais vīruss var izraisīt risku, ka gaidāmā vakcīna nedarbosies tā, kā vajadzētu.

Sliktākajā gadījumā mutācija var izplatīties arī citās valstīs, padarot grūtāk tikt galā ar covid krīzi visā pasaulē, brīdina premjerministrs. Tas jāuztver “ārkārtīgi nopietni”, teikts.

  • Statens seruma institūta novērtējums ir skaidrs: turpinot ūdeļu audzēšanu pandēmijas laikā, pastāv ievērojams risks sabiedrības veselībai, tostarp iespējas novērst covid-19 ar vakcīnām, sacīja premjerministre Mette Frederiksena.

Miljardu dolāru eksports
Pēc Dānijas Veterinārās un pārtikas pārvaldes datiem Dānijā ir 1139 ūdeļu audzētāji.

207 no tiem ir bijusi corona infekcija, informē Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde. 67 ūdeļu fermās ganāmpulki nonāvēti.

Ūdeļu audzētavas galvenokārt atrodas Jitlandes ziemeļos un rietumos, un trīs visvairāk skartās pašvaldības ir:

Hjørring: 41 ūdeļu audzētava ar koronavīrusu no 60
Jammerbugt: 39 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 72
Frederikshavns: 36 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 49
Atbildē Folketing Vides un pārtikas komitejai pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka izmaksas, ja visas Dānijas ūdeles tiks nogalinātas, varētu sasniegt miljardu:

  • To aprēķina, pamatojoties uz datiem par inficēto ganāmpulku skaitu uz vienu 2020. gada 21. oktobris – ja visi infekcijas Dānijas ūdeļu ganāmpulki (aptuveni 1100) tiks nogalināti kā daļa no infekcijas, valstij tas izmaksās 2,3–2,8 miljardus. DKK – tūlītēja kompensācija ganāmpulkiem par dzīvniekiem un saimnieciskās darbības zaudējumiem, parlamenta atbildē rakstīja pārtikas, zivsaimniecības un dzimumu līdztiesības ministrs Mogens Jensens (S).

Preses konferencē Valsts policijas priekšnieks Thorkild Fogde sacīja, ka šodien Dānijā ir aptuveni 15-17 miljoni ūdeļu.

Kopējo iedzīvotāju nonāvēšana nozīmēs, ka ūdeļu audzēšana faktiski ir slēgta kā profesija vismaz vairākus gadus. Tomēr Dānijā faktiski nav aizliegts ūdeļu audzēšana.

Pagājušajā gadā kopējais Dānijas ūdeļu eksports sasniedza gandrīz piecus miljardus kronu. Neskatoties uz to, ka eksports bija zemākajā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, ūdeļu eksports veidoja 0,7 procentus no kopējā Dānijas eksporta apjoma.

Šī iemesla dēļ Danske Bank galvenais ekonomists Las Olsens rudens sākumā ūdeļu ražošanu Dānijā nosauca par “nebūt ne mazsvarīgu” biznesu.

Avots

Dānija gatavojas brīdināt par ceļošanu uz Lielbritāniju palielinoties Covid-19 gadījumiem

0

Visticamāk, ka Apvienotā Karaliste tiks pievienota to valstu sarakstam, uz kurām Dānija iesaka izvairīties doties.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kas uzrauga datus, raksta laikā kumulatīvās infekcijas Lielbritānijā pēdējās divās nedēļās ir 70,7 infekcijas uz 100 000 iedzīvotājiem.

Dānijas varas iestādes neiesaka ceļojumus, ja inficēšanās biežums pārsniedz 30 jaunus gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem nedēļā. 20. septembrī Apvienotajā Karalistē tika ziņots par 3899 jauniem gadījumiem, kas ir par 569 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

Pirmdien Lielbritānijas galvenais medicīnas darbinieks Kriss Vitijs brīdināja, ka valstī līdz oktobra vidum dienā varētu būt 50 000 Covid-19 gadījumu.

To valstu skaits, uz kurām Dānijas ārlietu ministrija neiesaka ceļot, ir pieaudzis, jo koronavīruss palielinās visā Eiropā. Pagājušajā nedēļā ministrija ieteica aizliegt visus nebūtiskos ceļojumus uz Šveici, Nīderlandi, Portugāli un Austriju.

Nebūtiski ceļojumi jau nav ieteikti arī Andorai, Beļģijai, Francijai, Horvātijai, Luksemburgai, Maltai, Monako, Rumānijai, Spānijai, Čehijai un Ungārijai. Konsultācijas nav juridiski saistošas, taču Dānijas tūristu patērētāju tiesības tiek anulētas, ja tās netiek ievērotas.

Image by Miroslava Chrienova from Pixabay

Papildus šīm valstīm Dānija patlaban neiesaka ceļot uz Igauniju, Somiju, Īriju, Islandi, Latviju, Lietuvu un Slovēniju tādu ierobežojumu dēļ kā karantīna, ko šīs valstis piemēro iebraucējiem no Dānijas.

Islandi varētu arī iestāties Apvienotajā Karalistē kā “aizliegtu” nebūtisku ceļojumu valsti paaugstinātu Covid-19 infekciju dēļ, vēsta Ritzau.

Cilvēkiem, kuri dzīvo valstīs, uz kurām Dānija neiesaka ceļot, ir pienākums norādīt tā dēvēto “cienīgo” (anerkendelsesværdigt) iemeslu iebraukšanai Dānijā. Tas var ietvert darba vai ģimenes iemeslus, bet ne tūrismu. Detalizētas norādes atrodamas Dānijas policijas vietnē.

ES un Šengenas valstu ceļošanas vadlīniju paraugs ceļotājiem prasa pārbaudi pēc atgriešanās no reģiona, kur pēdējo nedēļu laikā infekciju skaits ir pieaudzis līdz 50 vai vairāk jaunām infekcijām uz 100 000 iedzīvotāju.

Dānijas Ārlietu ministrijas publicētās ceļošanas vadlīnijas galvenokārt ir paredzētas Dānijas tūristiem. Biznesa ceļojumus var uzskatīt par “būtiskiem”, tas nozīmē, ka ceļošana uz Dānijas “aizliegto” personu sarakstu uzņēmējdarbības nolūkos nav obligāti ieteicama.

Atsevišķi uzņēmumi un darbinieki var “novērtēt, vai komandējums ir nepieciešams brauciens”, ministrija raksta pagājušajā nedēļā publicētajā paziņojumā.

“Mēs aicinām uzņēmumus un to darbiniekus ievērot Ārlietu ministrijas īpašos ceļojumu ieteikumus darījumu braucieniem un sekot līdzi vietējo ceļojumu ierobežojumiem attiecīgajā vēstniecības vietnē.”

Dānija arī neiesaka nebūtiskus ceļojumus uz valstīm, kas nav ES vai Šengenas zonas Eiropas valstis, un uz pārējo pasauli, izņemot Tunisiju.

Ārlietu ministrijas ieteicamo ceļojumu galamērķu saraksts tiek atjaunināts katru nedēļu plkst. 16:00 ceturtdienās, tāpēc situācijas uzlabošanās varētu nozīmēt, ka Lielbritānija izvairās no pievienošanās “aizliegto” valstu sarakstam, lai gan tas šķiet maz ticams.

Papildus infekciju skaitam Dānijas iestādes pārbauda arī testēšanu un pozitīvo testu procentuālo daudzumu. Ne vairāk kā pieciem procentiem no pārbaudītajiem rezultāti var būt pozitīvi.

Wizz Air atklās maršrutu no Billundas uz Rīgu

0

Jauns maršruts uz Billundu un vēl četriem ziemeļvalstu galamērķiem ir Wizz Air rezultāts, novietojot divus Airbus A320 lidmašīnās Rīgā.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air piektdien paziņoja, ka no oktobra vidus tai atkal būs divas bāzes lidmašīnas Starptautiskajā lidostā Rīga.

Tādējādi uzņēmums ir mainījis lēmumu no februāra atsaukt vienu no lidmašīnām no bāzes Latvijas galvaspilsētā. Tajā laikā maršruti uz Bergenu, Reikjavīku-Keflaviku, Barselonu un Telavivu pazuda, bet pirmie divi galamērķi atgriežas, kad otrā bāzes lidmašīna atkal ieņems vietu Rīgas lidostā.

Turklāt ir vieta arī jauniem maršrutiem, kuru galamērķi ir Bilunda, Stokholma-Skavsta, Trondheima, Hamburga un Birmingema. Tādējādi nākotnē no Rīgas tiks apkalpoti seši ziemeļvalstu galamērķi, jo Wizz Air jau lido uz Sandefjord Torp netālu no Oslo.

Palielināta konkurence
Maršruts no Billundas uz Rīgu notiks divas reizes nedēļā, pirmdienās un piektdienās, kas būs ideāli piemērots ilgstošām nedēļas nogalēm Latvijas galvaspilsētā.

Ir lidojumi plkst 11.40 no Rīgas pēc vietējā laika un ar ierašanos plkst. 12.25 Billundā. Pēc tam lidmašīna tiek apgriezta 30 minūtēs un atgriežas plkst 12.55 virzienā uz Rīgu, kur tā nolaižas plkst. 15.35. Tieši pazīstamās 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnas ved Dānijas ceļotājus turp un atpakaļ.

AirBaltic jau lido piecas reizes nedēļā starp Billundu un Rīgu ar 145 sēdvietu Airbus A220, tāpēc šajā maršrutā ir konkurences iespējas, kur Wizz Air ir paziņojis cenas no 109 kronām par vienu braucienu.

Tādējādi airBaltic iknedēļas ietilpība maršrutā ir 1450 sēdvietas, savukārt Wizz Air nāk ar 720 sēdvietām. Raugoties perspektīvā, airBaltic maršrutā visu 2019. gadu bija gandrīz 53 000 pasažieru, tāpēc ir paredzama pastiprināta konkurence.

Jauns frontālais uzbrukums airBaltic
Nepārtrauktā Ungārijas zemo lidojumu paplašināšanās no bāzes Rīgā ir ērkšķis airBaltic pusē, kurai šodien ir dominējošā pozīcija Starptautiskajā lidostā Rīga. Turklāt airBaltic papildus Billundai lido arī uz Bergenu, Hamburgu, Reikjavīku-Keflaviku, Stokholmu-Arlandu un Trondheimu, kas visi ir jauni Wizz Air galamērķi.

Kopš 2010. gada Wizz Air ir lidojis ar 3,8 miljoniem pasažieru maršrutos uz un no Rīgas, un ar otrās bāzes lidmašīnas atgriešanos būs 15 maršruti uz 10 valstīm.

Rezervē savas biļetes jau tagad Wizzair mājaslapā.