Dānijas koronas mutācija – visas ūdeles ir jālikvidē

Rinalds
-
0
Dānijas koronas mutācija – visas ūdeles ir jālikvidē

Dānijas ūdelēs ir atrasta īpaša korona mutācija ( ‘coronamutation’ ). Tas, iespējams, varētu nopietni apdraudēt sabiedrības veselību visā pasaulē.

Valdība vēlas nogalināt visus ūdeles Dānijā.

Tas ir tāpēc, ka Dānijas ūdeļu vidū ir bijusi mutācija, kas var apdraudēt nākamās covid vakcīnas iedarbību.

Bailes ir tādas, ka tas varētu sabojāt nākamās vakcīnas iedarbību, ja ļautu izplatīties šai mutācijai.

  • Laboratorijas Statens seruma institūts ir atradis piecus vīrusu piemērus ūdeļu audzētavās un 12 vīrusu piemērus cilvēkiem, kuriem ir samazināta jutība pret antivielām, preses konferencē par šo jautājumu sacīja premjerministre Mette Frederiksena (S). neilgi pēc pulksten 16 Viņa turpina: Citiem vārdiem sakot: mutācijas izraisītais vīruss var izraisīt risku, ka gaidāmā vakcīna nedarbosies tā, kā vajadzētu.

Sliktākajā gadījumā mutācija var izplatīties arī citās valstīs, padarot grūtāk tikt galā ar covid krīzi visā pasaulē, brīdina premjerministrs. Tas jāuztver “ārkārtīgi nopietni”, teikts.

  • Statens seruma institūta novērtējums ir skaidrs: turpinot ūdeļu audzēšanu pandēmijas laikā, pastāv ievērojams risks sabiedrības veselībai, tostarp iespējas novērst covid-19 ar vakcīnām, sacīja premjerministre Mette Frederiksena.

Miljardu dolāru eksports
Pēc Dānijas Veterinārās un pārtikas pārvaldes datiem Dānijā ir 1139 ūdeļu audzētāji.

207 no tiem ir bijusi corona infekcija, informē Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde. 67 ūdeļu fermās ganāmpulki nonāvēti.

Ūdeļu audzētavas galvenokārt atrodas Jitlandes ziemeļos un rietumos, un trīs visvairāk skartās pašvaldības ir:

Hjørring: 41 ūdeļu audzētava ar koronavīrusu no 60
Jammerbugt: 39 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 72
Frederikshavns: 36 ūdeļu audzētavas ar koronavīrusu no 49
Atbildē Folketing Vides un pārtikas komitejai pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka izmaksas, ja visas Dānijas ūdeles tiks nogalinātas, varētu sasniegt miljardu:

  • To aprēķina, pamatojoties uz datiem par inficēto ganāmpulku skaitu uz vienu 2020. gada 21. oktobris – ja visi infekcijas Dānijas ūdeļu ganāmpulki (aptuveni 1100) tiks nogalināti kā daļa no infekcijas, valstij tas izmaksās 2,3–2,8 miljardus. DKK – tūlītēja kompensācija ganāmpulkiem par dzīvniekiem un saimnieciskās darbības zaudējumiem, parlamenta atbildē rakstīja pārtikas, zivsaimniecības un dzimumu līdztiesības ministrs Mogens Jensens (S).

Preses konferencē Valsts policijas priekšnieks Thorkild Fogde sacīja, ka šodien Dānijā ir aptuveni 15-17 miljoni ūdeļu.

Kopējo iedzīvotāju nonāvēšana nozīmēs, ka ūdeļu audzēšana faktiski ir slēgta kā profesija vismaz vairākus gadus. Tomēr Dānijā faktiski nav aizliegts ūdeļu audzēšana.

Pagājušajā gadā kopējais Dānijas ūdeļu eksports sasniedza gandrīz piecus miljardus kronu. Neskatoties uz to, ka eksports bija zemākajā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, ūdeļu eksports veidoja 0,7 procentus no kopējā Dānijas eksporta apjoma.

Šī iemesla dēļ Danske Bank galvenais ekonomists Las Olsens rudens sākumā ūdeļu ražošanu Dānijā nosauca par “nebūt ne mazsvarīgu” biznesu.

Avots

Dānija gatavojas brīdināt par ceļošanu uz Lielbritāniju palielinoties Covid-19 gadījumiem

Rinalds
-
0
Dānija gatavojas brīdināt par ceļošanu uz Lielbritāniju palielinoties Covid-19 gadījumiem

Visticamāk, ka Apvienotā Karaliste tiks pievienota to valstu sarakstam, uz kurām Dānija iesaka izvairīties doties.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kas uzrauga datus, raksta laikā kumulatīvās infekcijas Lielbritānijā pēdējās divās nedēļās ir 70,7 infekcijas uz 100 000 iedzīvotājiem.

Dānijas varas iestādes neiesaka ceļojumus, ja inficēšanās biežums pārsniedz 30 jaunus gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem nedēļā. 20. septembrī Apvienotajā Karalistē tika ziņots par 3899 jauniem gadījumiem, kas ir par 569 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

Pirmdien Lielbritānijas galvenais medicīnas darbinieks Kriss Vitijs brīdināja, ka valstī līdz oktobra vidum dienā varētu būt 50 000 Covid-19 gadījumu.

To valstu skaits, uz kurām Dānijas ārlietu ministrija neiesaka ceļot, ir pieaudzis, jo koronavīruss palielinās visā Eiropā. Pagājušajā nedēļā ministrija ieteica aizliegt visus nebūtiskos ceļojumus uz Šveici, Nīderlandi, Portugāli un Austriju.

Nebūtiski ceļojumi jau nav ieteikti arī Andorai, Beļģijai, Francijai, Horvātijai, Luksemburgai, Maltai, Monako, Rumānijai, Spānijai, Čehijai un Ungārijai. Konsultācijas nav juridiski saistošas, taču Dānijas tūristu patērētāju tiesības tiek anulētas, ja tās netiek ievērotas.

Image by Miroslava Chrienova from Pixabay

Papildus šīm valstīm Dānija patlaban neiesaka ceļot uz Igauniju, Somiju, Īriju, Islandi, Latviju, Lietuvu un Slovēniju tādu ierobežojumu dēļ kā karantīna, ko šīs valstis piemēro iebraucējiem no Dānijas.

Islandi varētu arī iestāties Apvienotajā Karalistē kā “aizliegtu” nebūtisku ceļojumu valsti paaugstinātu Covid-19 infekciju dēļ, vēsta Ritzau.

Cilvēkiem, kuri dzīvo valstīs, uz kurām Dānija neiesaka ceļot, ir pienākums norādīt tā dēvēto “cienīgo” (anerkendelsesværdigt) iemeslu iebraukšanai Dānijā. Tas var ietvert darba vai ģimenes iemeslus, bet ne tūrismu. Detalizētas norādes atrodamas Dānijas policijas vietnē.

ES un Šengenas valstu ceļošanas vadlīniju paraugs ceļotājiem prasa pārbaudi pēc atgriešanās no reģiona, kur pēdējo nedēļu laikā infekciju skaits ir pieaudzis līdz 50 vai vairāk jaunām infekcijām uz 100 000 iedzīvotāju.

Dānijas Ārlietu ministrijas publicētās ceļošanas vadlīnijas galvenokārt ir paredzētas Dānijas tūristiem. Biznesa ceļojumus var uzskatīt par “būtiskiem”, tas nozīmē, ka ceļošana uz Dānijas “aizliegto” personu sarakstu uzņēmējdarbības nolūkos nav obligāti ieteicama.

Atsevišķi uzņēmumi un darbinieki var “novērtēt, vai komandējums ir nepieciešams brauciens”, ministrija raksta pagājušajā nedēļā publicētajā paziņojumā.

“Mēs aicinām uzņēmumus un to darbiniekus ievērot Ārlietu ministrijas īpašos ceļojumu ieteikumus darījumu braucieniem un sekot līdzi vietējo ceļojumu ierobežojumiem attiecīgajā vēstniecības vietnē.”

Dānija arī neiesaka nebūtiskus ceļojumus uz valstīm, kas nav ES vai Šengenas zonas Eiropas valstis, un uz pārējo pasauli, izņemot Tunisiju.

Ārlietu ministrijas ieteicamo ceļojumu galamērķu saraksts tiek atjaunināts katru nedēļu plkst. 16:00 ceturtdienās, tāpēc situācijas uzlabošanās varētu nozīmēt, ka Lielbritānija izvairās no pievienošanās “aizliegto” valstu sarakstam, lai gan tas šķiet maz ticams.

Papildus infekciju skaitam Dānijas iestādes pārbauda arī testēšanu un pozitīvo testu procentuālo daudzumu. Ne vairāk kā pieciem procentiem no pārbaudītajiem rezultāti var būt pozitīvi.

Vienojas būvēt gāzes vadu zem jūras starp Dāniju un Poliju

Rinalds
-
0
Vienojas būvēt gāzes vadu zem jūras starp Dāniju un Poliju

Nozīmīgs solis uz priekšu ir liels projekts dabasgāzes transportēšanai no Ziemeļjūras uz Dāniju un Poliju.

Pirmdien itāļu firma Saipem parakstīja darījumu 280 miljonu eiro vērtībā par gāzesvada izbūvi zem Baltijas jūras, lai savienotu abas valstis.

Polija lielāko daļu savas dabasgāzes importē no Krievijas, un jaunais cauruļvada mērķis ir mazināt Varšavas atkarību no Maskavas.

ES ir piešķīrusi finansējumu 215 miljonu eiro apmērā Baltijas cauruļu projektam, kas ļaus arī Polijai piegādāt gāzi Dānijas tirgū.

Polijas prezidents Andžejs Duda ir paziņojis, ka cauruļvadu plānots uzsākt 2022. gada 1. oktobrī.

“Šī patiešām ir ļoti laba ziņa Polijai un ne tikai tuvākajā nākotnē, bet es tam dziļi ticu gadu desmitiem ilgi,” pirmdien preses konferencē sacīja Duda.

“Ja mēs runājam par pilnīgu gāzes piegādes diversifikāciju Polijai, ja mēs runājam par pilnīgu Polijas neatkarību kā saņēmēju no Krievijas, tas ir pagrieziena punkts ceļā uz šo neatkarību,” viņš piebilda.

No Norvēģijas uz Poliju, caur Dāniju
Baltijas cauruļu projekts tiks veidots, lai sasaistītu gāzes laukus Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Niechorze-Pogorzelica Polijas ziemeļu piekrastē.

Pēc Saipema teiktā, kopējais posms zem Baltijas jūras starp Poliju un Dāniju ir aptuveni 275 kilometri.

Baltic Pipe Project saka, ka cauruļvada būvniecība palīdzēs samazināt oglekļa dioksīda izmešus un uzlabot gaisa kvalitāti Polijā.

Paredzams, ka Saipem darbu Polijā un Dānijā sāks šā gada otrajā pusē. Jūras cauruļu ieguldīšana vēlāk tiek plānota 2021. gada vasarā.

Jaunais nolīgums tika paziņots, neskatoties uz naftas un gāzes cenu krahēšanu pēdējās nedēļās koronavīrusa pandēmijas laikā.

Ko tas nozīmē Krievijai un Nord Stream?
Baltic Pipe konstruktori saka, ka projekts ir “pilnīgi atšķirīgs” no Nord Stream 2, vēl viena dabasgāzes cauruļvada, kas savieno Krieviju un Vāciju pāri Baltijas jūrai.

Bet Varšavas paziņojums, šķiet, norāda uz Polijas nodomiem kļūt par reģionālo gāzes centru Eiropai.

Jaunā cauruļvada jauda būs 10 miljardi kubikmetru gadā, kas, kā ziņots, pārsniedz Polijas iekšzemes vajadzības.

Polija joprojām importē lielāko daļu dabasgāzes no Krievijas, bet ir veikusi pasākumus šīs atkarības samazināšanai, lai izvairītos no to ilgtermiņa darījuma pagarināšanas ar Krievijas uzņēmumu Gazprom, kura termiņš ir paredzēts 2022. gadā.

Duda sacīja, ka Polijas, Dānijas un Norvēģijas projekts, kura kopējās izmaksas ir 1,6 miljardi eiro, piegādās gāzi arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, piemēram, Ukrainai, atvieglojot tās atkarību no Krievijas gāzes.

Turklāt Baltijas cauruļvads varētu kalpot par galveno ziemeļu-dienvidu koridora savienojumu Eiropas Savienībā kā daļu no trīs jūru iniciatīvas.

Tikmēr pretrunīgi vērtēto Nord Stream 2 cauruļvadu projektēja Maskava, lai palielinātu gāzes piegādes Vācijai, kas ir Krievijas lielākais enerģijas klients.

Projekts bija pabeigts tikai dažas nedēļas pēc 2019. gada, pirms ASV sankcijas draudēja apturēt darbu pie pēdējā atlikušā posma Dānijas ūdeņos.

Pagājušajā nedēļā Krievijas kuģis noenkurojās Kaļiņingradā pēc tam, kad trīs mēnešus bija kuģojis no Klusā okeāna, lai palīdzētu pabeigt būvniecību.

Krievijas enerģētikas ministrija decembrī paziņoja, ka Gazprom cauruļvadu paredzēts sākt līdz 2020. gada beigām.

Orhusas skolas daļēji tiek atvērtas no jauna, samazinoties koronavīrusa ierobežojumiem

Rinalds
-
0
Orhusas skolas daļēji tiek atvērtas no jauna, samazinoties koronavīrusa ierobežojumiem

Daži Orhusas vidusskolas (ģimnāzijas) skolēni no otrdienas atkal var fiziski apmeklēt nodarbības.
Līdz ar vietējiem ierobežojumiem Silkeborgas pilsētā daļēji tika slēgtas vidusskolas, kuras apmeklē 16–19 gadus veci bērni, pirmdienā vēlu paziņojumā sacīja Veselības ministrija.

Pusei Orhusas vidusskolu audzēkņiem sākotnēji tiks atļauts atgriezties, atlikušajiem ierobežojumam paliekot spēkā līdz 4. septembrim.

Gan Orhusas, gan Silkeborgas pašvaldībās tika veikti pasākumi, kuru mērķis ir palēnināt jaunu Covid-19 infekciju lokalizētu pieaugumu.

Dānijas Pacientu drošības pārvalde pagājušajā nedēļā paziņoja par iespējamu Silkeborgas ierobežojumu atvieglošanu, ja turpināsies “pozitīva tendence” jaunu gadījumu skaita samazināšanai.

Tādējādi sejas maskas vairs nebūs vajadzīgas lielveikalos un pilsētas tirdzniecības centros, un restorānu slēgšanas laiki tiks pielāgoti pārējai valstij.

Daži Orhusas ierobežojumi paliks spēkā. Tas ietver kafejnīcu un restorānu pienākumu slēgt līdz pusnaktij, lai gan to var pārskatīt pirms pašreizējā 4. septembra derīguma termiņa beigām.
Puse pilsētas vidusskolas skolēnu tagad atgriezīsies klasē.

“Izglītības iestāžu vadība būs atbildīga par to, lai pirms fizisko izglītības iestāžu apmeklēšanas sākšanas būtu izstrādāts nodarbību plāns atbilstoši veselības aizsardzības iestāžu ieteikumiem,” teikts ministrijas paziņojumā.

Netika sniegta papildu informācija par to, kuri studenti sākotnēji atgrieztos nodarbībās.

Veselības ministrs Magnuss Heuniče sociālā medija ierakstā uzslavēja Orhusu, sakot, ka pilsēta ir “izdarījusi labi”, lai varētu atvieglot pasākumus.

Par pilsētas vidusskolām, Maršēborgas ģimnāziju, paziņoja, ka pirms skolas atvēršanas paziņojumam gaidīs līdz trešdienai.

“Es par to tikai priecājos. Es priecājos, ka viņi mūs uzklausīja. Bet tas ir tieši iemesls, kāpēc mēs vēlamies atbildīgi atsākt darbību ar attālināšanos ( video konferneces ) un tā tālāk, ”skolas direktore Kirstena Skova stāstīja Ritzau.

Somija atjauno ierobežojumus ceļojumiem starp Dāniju un Norvēģiju.

Rinalds
-
0
Somija atjauno ierobežojumus ceļojumiem starp Dāniju un Norvēģiju.

Somijas valdība trešdien apstiprināja, ka tā atkārtoti ieviesīs ceļošanas ierobežojumus uz vairākām valstīm, ieskaitot Ziemeļvalstis – Dāniju un Norvēģiju. Uz dažām valstīm, kuras iepriekš bija Somijas “zaļajā” sarakstā, tagad atkal tiks piemēroti ierobežojumi, sacīja Helsinki.

“Iekšējo robežu kontrole un ceļošanas ierobežojumi attieksies uz satiksmi no Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Vācijas, Grieķijas un Maltas,” Tā ziņo Somijas iekšlietu ministre Marija Ohisalo.

“Aizvien nopietnākā koronavīrusa krīze daudzviet Eiropā nozīmē, ka valdība daudzās valstīs tagad atjauno robežkontroli un karantīnas prasības. Tas notiek pēc sarunām Somijas koalīcijas valdībā, ”raksta zviedru valodā publicētais Helsinku laikraksts Hufvudstadsbladet.

Jaunie ierobežojumi ir kompromiss starp pastiprinātu piesardzību pret pandēmiju un vēlmi saglabāt robežas atvērtas, norāda laikraksts.

Pēc Somijas ārlietu ministrijas ziņām pašizolācija ir ieteicama visiem tiem, kas ierodas Somijā un nāk no valstīm, kuras pakļautas iekšējo vai ārējo robežu kontrolei. Valsts karantīnas vadlīnijas var atrast Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta vietnē.

123...11Page 2 of 11