Dānijas premjerministre ir brīdinājusi, ka tad, kad Dānija pēc Lieldienām sāks mīkstināt savus koronavīrusa ierobežojumus, tas nenozīmē atgriešanos normālā stāvoklī, ikdienā. Intervijā Dānijas valsts raidorganizācijai DR svētdienas vakarā Mette Frederiksena sacīja, ka būs nepieciešami jauni skolu un darba vietu vadīšanas veidi, kā arī jāturpina ierobežojumi bāriem, restorāniem un pasākumiem.

“Mans labākais novērojums ir – ņemot vērā to, ko es zinu, un to, ko mēs līdz šim esam mēģinājuši -, ka mēs daudz ko mainīsim savā ierastajā dzīvē,” viņa sacīja svētdienas vakarā. “Mēs neatgriezīsimies Dānijā, kā tas bija pirms 6. marta.“
 
Frederiksena pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka Dānija pēc Lieldienām sāks pakāpenisku koronavīrusu bloķēšanas pasākumu atcelšanu, lai gan precīzs datums vēl nav noteikts. Svētdienas intervijā viņa sacīja, ka ierobežojumu turpināšana svārstīsies no sabiedriskā transporta līdz publiskiem un privātiem pasākumiem.
 
“Mēs nevarēsim saspiesties tuvu vilcienos, autobusos un metro tādā veidā, kā mēs esam pieraduši,” viņa sacīja. “Vai arī stāvēt ļoti tuvu kopā ar daudziem citiem cilvēkiem“
 
Pārejas periodam būs nepieciešami arī jauni darba un skolas apmeklēšanas veidi, viņa piebilda.

“Mums būs jāstrādā savādāk nekā mēs esam pieraduši, tiekoties dažādos laikos,” viņa sacīja. “Īsumā es neredzu, kā visi bērni varēs apmeklēt skolu, vai visi jaunieši var sākt izglītību vienlaikus.“
 
Viņa brīdināja, ka, lai arī pašreizējie skaitļi izskatās pozitīvi, samazinoties cilvēku skaitam, kuri tiek hospitalizēti ar infekcijām, tas varētu strauji mainīties, kad ierobežojumi tiks atcelti. “Kāršu nams varētu nokrist. Un tas varētu nokrist ātrāk, nekā mēs iedomājamies,” viņa sacīja.
 
Frederiksena runāja arī par to, kā pandēmija un tās sekas ietekmēs viņas valdības vērienīgos klimata plānus.
 
“Tas, kas bija svarīgi, pirms koronavīruss mūs skāra, joprojām ir svarīgs,” viņa sacīja. “Fakts, ka mums ir spēcīga sabiedrība, ka mēs vēlamies vairāk koncentrēties uz izglītību, ka cīņa pret klimata izmaiņām ir svarīga. Viss, kas bija svarīgs pagājušajā gadā, ir svarīgs arī šodien.“
 
Bet viņa atzina, ka tagad būs jāpārskata visi izdevumu plāni un ieguldījumu prioritātes, kuras valdība bija noteikusi pirms krīzes.
 
“Mūsu pasaule ir mainīta. Mūsu ikdienas dzīve mainīsies,” viņa sacīja.

Dānijas premjerministre Mette Frederiksena sacīja, ka valsts varētu sākt “pakāpenisku, klusu un kontrolētu darbu atsākšanu” pēc Lieldienām, kas ir pirmais signāls par valsts stingrās darbību bloķēšanas izbeigšanu.

“Ja mēs, dāņi, nākamās divas nedēļas – Lieldienu laikā – turpināsim stāvēt kopā no attāluma, un, ja to skaits būs stabils un pamatots, tad valdība sāks pakāpenisku, klusu un kontrolētu mūsu sabiedrības iestāžu atvēršanu”, preses konferencē pirmdienas pēcpusdienā sacīja Frederiksena.
 
Bet sociāldemokrātu līderis, kura rīcību ar krīzi Dāņi ir atzinīgi novērtējuši, brīdināja: ja cilvēki pārāk agri atslābinās centienus, pastāv risks, ka atkal palielināsies saslimušo skaits, kuru dēļ būs jāpāriet uz vēl stingrāku politiku.
 
“Ja skaitļi atkal sāks pieaugt pārāk strauji vai ja mēs sākam atkal pulcēties, iekšpusē vai ārpusē, neturot savu distanci. Tad mēs nevarēsim sākt “atvērties”: iespējams, tā vietā mums nāksies vēl vairāk piedomāt par papildus ierobežojumiem.”

Frederiksena sacīja, ka veselības aprūpes speciālisti sāka redzēt pierādījumus tam, ka lēmumam slēgt skolas, bērnudārzus, restorānus, bārus un kultūras centrus un citas pulcēšanās vietas visā valstī ir izdevies palēnināt koronavīrusa izplatību. Viņa arī sacīja, ka tas bija efektīvi likvidējis parasto gripu.
 
“Pēdējās nedēļas laikā uzņemšanas skaits ir pieaudzis nedaudz lēnāk nekā nedēļu iepriekš, un bez eksplozijas tik daudz, cik mēs esam redzējuši citās valstīs,” viņa sacīja. Bet viņa brīdināja, ka pandēmija vēl nav sasniegusi maksimumu, kas nozīmē, ka visiem vēljoprojām ir jābūt uzmanīgiem.
 
Frederiksena ierosināja, ka skolas un biroji, iespējams, vispirms tiks atvērti no jauna, robežas turpinot daļēji slēgt daudz ilgāk.
 
Sākotnēji valdībai varētu nākties kontrolēt, kad cilvēki dodas uz darbu un skolu, lai neļautu cilvēkiem pārāk tuvu atrasties sabiedriskajā transportā, viņa sacīja.
 
Var būt nepieciešams mainīt arī cilvēku darba veidu, lai nepieļautu, ka pārāk daudz cilvēku kādreiz pulcējas vienā vietā vienlaicīgi.
 
“Vīruss vēl ilgi būs mūsu vidū. Vairāki tiks inficēti. Vairāki cilvēku tiks hospitalizēti. Diemžēl daudzi mirs,” viņa sacīja.

Iepriekš jau rakstījām, ka Dānija laicīgi slēdza robežas.

Dānija slēgs savas robežas, virzoties uz koronavīrusa cīņas pārtraukšanu, piektdienas vakarā paziņoja valdība. Robežas tiks slēgtas sestdien, 14. martā, pusdienlaikā līdz 13. aprīlim, paziņoja valdība.

Tiks apturēta visa pasažieru satiksme uz un no Dānijas.

Ceļotāji tiks novirzīti prom no robežas, ja viņi nevar pierādīt, ka viņiem ir likumīgs iemesls tur atrasties, piemēram, ja viņi ir Dānijas pilsoņi vai ārvalstu pilsoņi, kas dzīvo un strādā valstī.

Uz robežām var veidoties rindas.

Dānijas pilsoņiem joprojām būs atļauts ieceļot valstī. Slēgšana neattieksies uz preču pārvadājumiem, ieskaitot pārtikas produktus, zāles un rūpniecības preces.

Dānija jau ir slēgusi skolas un universitātes un nosūtījusi valsts sektora darbiniekus uz mājām, jo tā cīnās ar koronavīrusa ierobežošanu. Dānijas Veselības pārvalde ziņoja par 164 jauniem apstiprinātiem koronavīrusa gadījumiem piektdienas rītā plkst. 10, ņemot vērā kopējo inficēto skaitu Dānijā līdz 785 – tikai par duci mazāk nekā Apvienotajā Karalistē.

Dānija slēdzot robežu ir veikusi dažus no vissmagākajiem pasākumiem Eiropā, cenšoties apturēt slimības izplatīšanos. Dānijas parlaments ceturtdien vienbalsīgi pieņēma likumu par ārkārtas koronavīrusu, ar kuru veselības aizsardzības iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras ar policijas atbalstu piespiest veikt pārbaudes, ārstēšanu un karantīnu.

Robežkontrole notiek pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija brīdināja, ka Eiropa tagad ir koronavīrusa epicentrs, kas pirmo reizi parādījās Vuhanā Ķīnā decembrī.

Īrija ceturtdien paziņoja par visu skolu un bērnu aprūpes iestāžu un citu sabiedrisko vietu, piemēram, muzeju, slēgšanu, bet Skotija aizliedza vairāk nekā 500 cilvēku pulcēšanos. Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka tā vēl nepāries uz skolu slēgšanu, jo trūkst pierādījumu par tās efektivitāti, lai gan tas tiks regulāri pārskatīts.

Itālijas vissmagāk skartajā Lombardijas reģionā slimnīcas ir satriektas gan ar slimajiem, gan mirušajiem. Valsts restorāni, kafejnīcas un mazumtirdzniecības veikali tika slēgti, apturot personisko pārvietošanos, lai arī pārtikas veikaliem, aptiekām un tirgiem bija atļauts darboties.

Latvija, Francija, Īrija, Dānija, Norvēģija, Lietuva, Alžīrija un Slovākija ir slēgušas skolas, tāpat kā vairākas pilsētas Vācijā, ieskaitot galvaspilsētu Berlīni.

Eiropas veiksmīgākā futbola komanda Madrides “Real” visus savus spēlētājus ievietojusi karantīnā pēc tam, kad ir viens pozitīvs koronavīrsua gadījums. Čehijas valdība pastiprināja robežkontroli, un Slovākija slēdza savas starptautiskās lidostas un sauszemes transporta mezglus.

Papildināts ar avotiem: AVOTS 1 un AVOTS 2.