Lēmums pieņemts pēc nesena vardarbīgu noziegumu pieauguma Kopenhāgenā, kuros iesaistītas bandas no kaimiņvalsts Zviedrijas.
Dānijas policijas iestādes paziņojušas, ka sejas atpazīšanas tehnoloģija tiks izmantota cīņā ar ar bandām saistītu vardarbību valstī. Paziņojums izskanēja pirmdienas sanāksmē starp Dānijas nacionālo policijas komisāru un tieslietu ministru.
Tieslietu ministrs Peters Hummelgaards tikās ar Dānijas nacionālās policijas vadītāju Torkildu Fogdi, lai apspriestu veidus, kā risināt pieaugošo apšaudes un vardarbīgu noziegumu skaitu Kopenhāgenā.
Sejas atpazīšanas tehnoloģija un programmatūra tiks izmantota, lai piekļūtu šifrētiem ziņojumiem.
“Tas ir par tehnoloģiju, par digitālajiem rīkiem, tumšo tīmekli. Tehnoloģiju, kas ir mūsu rīcībā. Ir vesels tehnisko rīku katalogs, ko izmantot,” Fogde sacīja žurnālistiem.
Lai to īstenotu, Hummelgaards norādīja, ka likums ir jāmaina, lai to atļautu, un tas tiks darīts pēc iespējas ātrāk.
Viņš nosodīja organizētās noziedzīgās bandas, kas nolīgst zviedru pusaudžus nāvējošu apšaudes veikšanai Dānijā, sakot, ka tas “atspoguļo pilnīgi slimu, izvirtīgu vardarbības kultūru”.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopš aprīļa ir notikuši 25 gadījumi, kad jauni zviedri ir nolīgti noziegumu veikšanai Dānijā.
“Tas ir biedējoši visos veidos, un tas mani sadusmo. Ļoti, ļoti sadusmo,” Hummelgaards sacīja, piebilstot, ka viņš “izdarīs spiedienu uz Zviedriju, lai viņi arī uzņemtos atbildību par šīm lietām”.
Bandu vardarbība, kurā iesaistīta Zviedrija
Pagājušajā gadā Zviedrijas policija atzīmēja pusaudžu skaita pieaugumu, kas jaunāki par 18 gadiem un tiek vervēti slepkavību veikšanai, jo viņi nesaskaras ar tādu pašu policijas kontroli kā pieaugušie un bieži tiek pasargāti no kriminālatbildības.
Viena no galvenajām noziedzīgajām bandām Dānijā ir “Loyal to Familia” Zviedrijā, kas tika aizliegta 2021. gadā.
“Viņu dalībnieki, iespējams, ir tie, kurus policija visbiežāk aptur un pārmeklē,” sociologs Aydins Soei sacīja Dānijas raidorganizācijai DR pagājušajā nedēļā pēc tam, kad divi zviedru pusaudži — 17 un 16 gadus veci — tika ievietoti pirmstiesas apcietinājumā par apšaudēm Koldingā, Rietumdānijā, un Kopenhāgenā.
“Viņiem ir ērti (viņiem) izmantot zviedru bērnus kā lielgabalgaļu, diemžēl,” saka Soei.
Reaģējot uz pusaudžu arestu, Dānijas premjerministre Mette Frederiksen to raksturoja kā “biedējošu piemēru, ka ciniski noziedznieki nolīgst zviedru jauniešus noziegumu veikšanai Dānijā”.
“Mēs to nepieņemsim,” viņa sacīja.
Pagājušajā gadā Zviedrijas iestādes lēsa, ka 62 000 cilvēku Zviedrijā ir saistīti ar noziedzīgām bandām.
Viņi bieži vervē dalībniekus sociāli nelabvēlīgos imigrantu rajonos, un lielākā daļa vardarbības notiek Zviedrijas trīs lielākajās pilsētās — Stokholmā, Gēteborgā un Malmē.
Zviedrija jau gadiem cīnās ar bandu vardarbību, savukārt Dānijā policija arī ir novērojusi vardarbību starp bandām, bet mazākā mērogā.
Apmēram 1 257 cilvēki bija zināmi Dānijas iestādēm par saistību ar organizēto noziedzību pagājušā gada beigās, saskaņā ar oficiālajiem datiem.
Mūsu domas:
Šī situācija ir satraucoša, jo tā norāda uz organizētās noziedzības internacionalizāciju un jauniešu iesaistīšanu nopietnos noziegumos. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas ieviešana varētu būt efektīvs līdzeklis noziedzības apkarošanā, tomēr tas arī rada jautājumus par privātumu un personas datu aizsardzību. Ir svarīgi, lai Dānija un Zviedrija cieši sadarbojas, lai risinātu šo problēmu, un lai tiek veikti pasākumi, kas novērš jauniešu nonākšanu noziedzības ceļos. Tas ir izaicinājums, kas prasa gan stingrus drošības pasākumus, gan sociālos un izglītības risinājumus.