Jaunākie raksti

Policija Dānijā ieviesīs sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai apkarotu noziegumus.

0

Lēmums pieņemts pēc nesena vardarbīgu noziegumu pieauguma Kopenhāgenā, kuros iesaistītas bandas no kaimiņvalsts Zviedrijas.

Dānijas policijas iestādes paziņojušas, ka sejas atpazīšanas tehnoloģija tiks izmantota cīņā ar ar bandām saistītu vardarbību valstī. Paziņojums izskanēja pirmdienas sanāksmē starp Dānijas nacionālo policijas komisāru un tieslietu ministru.

Tieslietu ministrs Peters Hummelgaards tikās ar Dānijas nacionālās policijas vadītāju Torkildu Fogdi, lai apspriestu veidus, kā risināt pieaugošo apšaudes un vardarbīgu noziegumu skaitu Kopenhāgenā.

Sejas atpazīšanas tehnoloģija un programmatūra tiks izmantota, lai piekļūtu šifrētiem ziņojumiem.

“Tas ir par tehnoloģiju, par digitālajiem rīkiem, tumšo tīmekli. Tehnoloģiju, kas ir mūsu rīcībā. Ir vesels tehnisko rīku katalogs, ko izmantot,” Fogde sacīja žurnālistiem.

Lai to īstenotu, Hummelgaards norādīja, ka likums ir jāmaina, lai to atļautu, un tas tiks darīts pēc iespējas ātrāk.

Viņš nosodīja organizētās noziedzīgās bandas, kas nolīgst zviedru pusaudžus nāvējošu apšaudes veikšanai Dānijā, sakot, ka tas “atspoguļo pilnīgi slimu, izvirtīgu vardarbības kultūru”.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopš aprīļa ir notikuši 25 gadījumi, kad jauni zviedri ir nolīgti noziegumu veikšanai Dānijā.

“Tas ir biedējoši visos veidos, un tas mani sadusmo. Ļoti, ļoti sadusmo,” Hummelgaards sacīja, piebilstot, ka viņš “izdarīs spiedienu uz Zviedriju, lai viņi arī uzņemtos atbildību par šīm lietām”.

Bandu vardarbība, kurā iesaistīta Zviedrija

Pagājušajā gadā Zviedrijas policija atzīmēja pusaudžu skaita pieaugumu, kas jaunāki par 18 gadiem un tiek vervēti slepkavību veikšanai, jo viņi nesaskaras ar tādu pašu policijas kontroli kā pieaugušie un bieži tiek pasargāti no kriminālatbildības.

Viena no galvenajām noziedzīgajām bandām Dānijā ir “Loyal to Familia” Zviedrijā, kas tika aizliegta 2021. gadā.

“Viņu dalībnieki, iespējams, ir tie, kurus policija visbiežāk aptur un pārmeklē,” sociologs Aydins Soei sacīja Dānijas raidorganizācijai DR pagājušajā nedēļā pēc tam, kad divi zviedru pusaudži — 17 un 16 gadus veci — tika ievietoti pirmstiesas apcietinājumā par apšaudēm Koldingā, Rietumdānijā, un Kopenhāgenā.

“Viņiem ir ērti (viņiem) izmantot zviedru bērnus kā lielgabalgaļu, diemžēl,” saka Soei.

Reaģējot uz pusaudžu arestu, Dānijas premjerministre Mette Frederiksen to raksturoja kā “biedējošu piemēru, ka ciniski noziedznieki nolīgst zviedru jauniešus noziegumu veikšanai Dānijā”.

“Mēs to nepieņemsim,” viņa sacīja.

Pagājušajā gadā Zviedrijas iestādes lēsa, ka 62 000 cilvēku Zviedrijā ir saistīti ar noziedzīgām bandām.

Viņi bieži vervē dalībniekus sociāli nelabvēlīgos imigrantu rajonos, un lielākā daļa vardarbības notiek Zviedrijas trīs lielākajās pilsētās — Stokholmā, Gēteborgā un Malmē.

Zviedrija jau gadiem cīnās ar bandu vardarbību, savukārt Dānijā policija arī ir novērojusi vardarbību starp bandām, bet mazākā mērogā.

Apmēram 1 257 cilvēki bija zināmi Dānijas iestādēm par saistību ar organizēto noziedzību pagājušā gada beigās, saskaņā ar oficiālajiem datiem.

Mūsu domas:

Šī situācija ir satraucoša, jo tā norāda uz organizētās noziedzības internacionalizāciju un jauniešu iesaistīšanu nopietnos noziegumos. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas ieviešana varētu būt efektīvs līdzeklis noziedzības apkarošanā, tomēr tas arī rada jautājumus par privātumu un personas datu aizsardzību. Ir svarīgi, lai Dānija un Zviedrija cieši sadarbojas, lai risinātu šo problēmu, un lai tiek veikti pasākumi, kas novērš jauniešu nonākšanu noziedzības ceļos. Tas ir izaicinājums, kas prasa gan stingrus drošības pasākumus, gan sociālos un izglītības risinājumus.

Dānija balso par pievienošanos Eiropas Aizsardzības aģentūrai.

0

Parlamenta vairākums nobalsoja par pievienošanos, ņemot vērā Dānijas lēmumu atcelt ES aizsardzības rezervāciju pagājušajā vasarā. Pašlaik Dānija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas nav Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) dalībniece – tā tika izveidota 2004. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm attīstīt savus militāros resursus.

Tomēr tuvākajā laikā tas izskatās, ka mainīsies, ņemot vērā ziņas, ka Parlaments ir atvēris ceļu Dānijai, lai kļūtu par 27. EAA dalībvalsti.

Šis solis ļaus Dānijai piedalīties kopīgos ES centienos iegādāties un izplatīt municiju Ukrainai. Balsojuma pamats Parlamentā šodien izriet no Dānijas lēmuma atcelt ES aizsardzības rezervāciju referendumā pagājušajā vasarā.

Šī rezervācija nozīmēja, ka Dānija nevarēja piedalīties EAA vai citos ES vadītos militāros projektos.

“Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, un Dānijai pilnībā jāpiedalās sadarbībā,” sacīja aizsardzības ministrs, Troels Lund Poulsen.

“EAA īpašu lomu spēlē, atbalstot dalībvalstu sadarbību, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju to veicināt.”

Cerības uz PESCO

Dānija tagad var arī pieprasīt apstiprinājumu pievienošanai PESCO – Pastāvīgajai strukturētajai sadarbībai, kas ir daļa no ES drošības un aizsardzības politikas, kas īsteno strukturālu integrāciju.

Pašreizējiem PESCO dalībniekiem ir jābalso, lai apstiprinātu Dāniju kā jaunu dalībnieci – kas tiek prognozēts notikt iespējams jau 23. maijā.

Dānijā ir visvairāk Covid-19 pacientu slimnīcā kopš 2021. gada janvāra

0

Ar Covid-19 slimnīcā nogādāto cilvēku skaits Dānijā pirmdien pieaudzis līdz augstākajam līmenim kopš 2021. gada janvāra.
Kopējais slimnīcās ar koronavīrusu slimo cilvēku skaits pirmdien palielinājās par 61 un šobrīd ir 770. Šis rādītājs ir augstākais kopš pagājušā gada janvāra beigām.

Jāņem vērā, ka tas var ietvert cilvēkus, kuri nesaistītu iemeslu dēļ atrodas slimnīcā un kuriem uzturēšanās laikā ir pozitīvs Covid-19 tests.

Slimnīcas joprojām gatavojas tikt galā ar slodzi, neskatoties uz pieaugošo Covid pacientu skaitu, norāda anesteziologs un pacientu organizācijas Lungeforeningen vadītājs Torbens Mogensens.

“Es teiktu, ka to joprojām var viegli pārvaldīt, lai gan tas acīmredzami rada lielāku spiedienu uz slimnīcām,” Mogensens sacīja ziņu kanālam Ritzau.

Maksimālais uzņemto pacientu skaits no 2020. gada ziemas viļņa sasniedza 964 2021. gada 4. janvārī, kad inficēšanās skaits ir daudz mazāks.

16. decembrī Dānijas slimnīcās ar vīrusu saslimušie bija 517 cilvēki, bet 1. decembrī – 439 cilvēki.

Vecākais medicīnas konsultants decembra beigās teica, ka “mums visiem vajadzētu sagaidīt inficēšanos (Dānijā)”.

Hospitalizācijas “sāk sasniegt līmeni, kad jāsāk uztraukties” pagājušajā nedēļā Ritzau pastāstīja Olborgas Universitātes slimnīcas infekcijas slimību nodaļas profesors un vecākais medicīnas konsultants Henriks Nīlsens.

Mogensens sacīja, ka slimnīcas ir aprīkotas ar labāku pieredzi daudzās jomās, lai tiktu galā, ja pašreizējā viļņa laikā tiktu sasniegts vai apsteigts lielākais uzņemto skaits pirms 12 mēnešiem.

No 770 pašreizējām uzņemšanas reizēm 73 pacienti atrodas ICU aprūpē, bet 46 saņem ārstēšanu ar ventilatoru.

ICU pacientu skaits tika raksturots kā “stabils”, kas saskaņā ar Mogensenu ir pozitīva zīme.

“Ņemot vērā ļoti augsto inficēšanās gadījumu skaitu decembra beigās, nešķiet, ka cilvēki saslimst tik daudz, kā bija paredzēts, ja skatāties tikai uz Delta variantu,” viņš teica.

Omicron variants Dānijā pagājušajā mēnesī kļuva par dominējošo vīrusa formu.

Kopumā pirmdien reģistrēts 8801 jauns vīrusa saslimšanas gadījums. Tas nedaudz atpaliek no dienām pirms Jaungada nedēļas nogales, kad četras dienas pēc kārtas šis rādītājs pārsniedza 20 000.

Pirmdienas zemais rādītājs ir saistīts ar tehnisku problēmu, ziņojot par aptuveni 60 000 testu rezultātiem, paziņoja Nacionālā infekcijas slimību aģentūra Valsts seruma institūts.

Pārbaudes pozitivitātes rādītājs ziņotajiem testiem bija nedaudz mazāks par 12 procentiem, kas atbilst decembra pēdējās nedēļas rādītājam.

Sagaidāms, ka otrdien mākslīgi augsts dienas kopsummas rādītājs ir saistīts ar rezultātu ziņošanas nobīdi no pirmdienas.

‘Tā ir ļoti īpaša diena’: Dānija reaģē uz kafejnīcu, restorānu un muzeju atkārtotu atvēršanu

0

Dānijas bāri, kafejnīcas, restorāni un muzeji trešdien atsāka darbu, piešķirot dzīvei Kopenhāgenā normālu izskatu.

Skandināvijas valsts pagājušajā nedēļā nolēma paātrināt tās atjaunošanos pēc Covid-19. Trešdienas vakarā faniem atļāva atgriezties tribīnēs, lai noskatītos Superlīgas, Dānijas pirmās divīzijas futbola līgas, noslēdzošo maču.

“Pandēmija nav beigusies …, bet šķiet, ka tā tuvojas pēdējai nodaļai,” aģentūrai AFP sacīja Darsijs Millars, kuram pieder kafejnīca Kopenhāgenas centrā. Viņa kafejnīcas terasē regulāri cilvēki ar prieku apsēdās un iemalkoja kafiju no “īstajām” tasītēm.

Dažu kilometru attālumā Nacionālais muzejs ir uzcēlis nelielas teltis, lai pārbaudītu, vai katrs apmeklētājs valkā sejas masku un vai viņam ir “Covid pase”.

Covid pase – kas apliecina, ka persona pēdējo 72 stundu laikā ir vai nu saņēmusi negatīvus rezultātus, ir vakcinēta vai nesen atveseļojusies no Covid-19, ir nepieciešama, lai ieietu muzejā un atrastos restorānā, kur rezervācija ir obligāta, izņemot āra terases.

Neskatoties uz ierobežojumu samazināšanos, vidusskolēni daļēji turpina mācīties tālmācībā, un daudzi cilvēki joprojām strādā mājās.

Naktsklubi joprojām ir slēgti, bet kinoteātri, teātri un koncertzāles būs atvērti no jauna 6. maijā.

Valdība ir paziņojusi, ka mērķtiecīga slēgšana var būt nepieciešama, ja vīrusa izplatīšanās paātrināsies.

Ar 5,8 miljoniem iedzīvotāju Dānijā jaunie Covid-19 gadījumi ir samazinājušies līdz četrreiz zemākam līmenim nekā decembrī, kad tā daļēji pārtrauca darbību, slēdzot skolas un nebūtiskus veikalus, kas kopš tā laika ir atkal atvērti.

Tikmēr Dānijas vakcinācijas kampaņa ir palēnināta ar lēmumu pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas, jo pastāv bažas par retām, bet nopietnām blakusparādībām, taču sagaidāms, ka līdz augustam visi pieaugušie tiks pilnībā vakcinēti.

Līdz šim 9,3 procenti iedzīvotāju ir saņēmuši divas devas, bet 19,3 procenti ir saņēmuši pirmo devu.

Vācija dod zaļo gaismu pasaules garākajam dzelzceļa un ceļu tunelim uz Dāniju

0

Vācijas augstākā tiesa otrdien apstiprināja pasaulē garākā dzelzceļa un autoceļu tuneļa būvniecību, kas, domājams, samazinās brauciena laiku no Vācijas ziemeļiem līdz Dānijai.

18 kilometrus zem ūdens esošā Fehmarna jostas fiksētā saite ir atvērta 2029. gadā, taču to aizskārušas likumīgas dabas aizsardzības un prāmju kompāniju cīņas.

Vācijas normatīvo aktu apstiprinājums ir “vēsturisks pavērsiens”, sacīja projekta izpilddirektors Klauss Baunkjaers.

Tunelis būs viens no lielākajiem Eiropas infrastruktūras projektiem, šķērsojot Baltijas jūru starp Puttgarden ostām Vācijā un Rodby Dānijas salā Lolland, saīsinot ceļa ilgumu līdz 10 minūtēm no stundas ilga prāmja brauciena.

Paredzams, ka tā izmaksas būs 52,6 Dānijas kronas (7,1 miljardu eiro), un četru joslu, divu dzelzceļu tuneļa posmu Dānija uzbūvēs un apmaksājs kopā ar ES finansējumu, savienojot Hamburgu un Kopenhāgenu divarpus stundu laikā ar vilcienu.

Ideja par pastāvīgu savienojumu pāri Fehmarnas jostai pirms gandrīz 30 gadiem tika izvirzīta sākotnēji kā tilts, tieši tad, kad astoņu kilometru Oresunda saite starp Kopenhāgenu un Malmo Zviedrijā gatavojās būvniecībai.

Kamēr Dānija jau ir sākusi būvēt projektu, darbu Vācijas pusē apturēja juridiski šķēršļi.

Vides speciālisti pauda bažas par ietekmi uz vidi, īpaši uz rifiem un cūkdelfīniem.

Atšķirībā no citiem zemūdens tuneļiem, piemēram, Lamanša tunelim zem Lamanša, Vācijas un Dānijas tunelis neatradīsies zem jūras dibena.

Tā vietā tunelī jāizmanto dobie betona posmi, kas ir jāiegremdē un jānovieto tranšejā, kas izrakta Baltijas jūras dzelmē.

Prāmju firmas, kas saskaras ar ievērojami samazinātu tirdzniecību, arī neapmierināti uztvēra jauno ceļu un ātrgaitas dzelzceļu konkurenci.

Tomēr augstākā administratīvā tiesa Leipcigā noraidīja viņu argumentus.

Luksemburgā bāzētā Eiropas Tiesa joprojām apsver citas ar projektu saistītās sūdzības.