Dānija apstiprina finansējumu ārvalstu noziedznieku turēšanai uz nelielas salas, kurus nevar izraidīt.

0

Noziedznieki, kas izcieš sodu par tādiem noziegumiem kā slepkavība un izvarošana, tiks pārvietoti uz Lindholmu.

Dānijas parlaments ir apstiprinājis finansējumu plānam turēt ārvalstu noziedzniekus uz nelielas salas, neskatoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas un vietējās opozīcijas kritiku.

Tā kā Dānija ieņem arvien grūtāku nostāju attiecībā uz imigrāciju, valdība vēlas nosūtīt uz Lindholmas salu līdz 100 cilvēkiem, kuri ir saņēmuši cietuma sodus, bet kurus nevar deportēt, jo viņiem dzimtenē draud spīdzināšana vai nāvessods.

Finansējums shēmai tika iekļauts Dānijas 2019. gada budžetā, par kuru likumdevēji ceturtdien balsoja.

Cilvēkiem, kuri ir notiesāti par noziegumiem, sākot no slepkavībām un izvarošanām līdz mazāk smagiem nodarījumiem, paredzēts izveidot cietumu 2021. gadā, un tā izmaksas būs 759 miljoni kronu.

Zinātnieki, kas pēta cūku gripu, trakumsērgu un citas lipīgas slimības, Lindholmu izmanto kā laboratoriju un krematoriju.

Saskaņā ar plānu noziedznieki var atstāt salu dienas laikā, bet viņiem būs jāpaziņo varas iestādēm par atrašanās vietu un naktī jāatgriežas

Viens prāmis, kas apkalpo trīs hektāru salu uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas, tiek nosaukts par “Virus”.

Plāns ir izraisījis opozīciju Vordingborgas pašvaldībā, kuras sastāvā ir arī Lindholma. “Cilvēki domā, ka tas nav reālo problēmu risinājums,” pirms balsojuma sacīja Vordingborgas mērs Mikaels Šmēds.

ANO cilvēktiesību vadītāja Mišela Bašette ir paudusi nopietnas bažas par šo ideju.

Lielākā daļa ārvalstu noziedznieku, kuru izraidīšanas sodus nevar izpildīt, tagad tiek aizturēti Jitlandes centrā Dānijas rietumos.

Tur dzīvojošie iedzīvotāji saka, ka jūtas nedroši, lai arī policija ziņo, ka noziedzība pēdējos gados šajā reģionā nav pieaugusi.

Tagad Kalvehave iedzīvotāji, no kuriem atiet prāmis uz Lindholmu, baidās par savas pilsētas nākotni, kas ir atkarīga no tūrisma.

“Tas nebūs ieguvums apgabalam un tas nepiesaistīs vairāk tūristu. Tieši otrādi,”

sacīja Klauss, 47 gadi, hotdog stenda īpašnieks pilsētā, kurā dzīvo 632 cilvēki.

Dānija gadu desmitiem ilgi cīnījās par to, kā imigrantus, no kuriem lielākā daļa ievēro likumus, integrēt tās labklājības valstī.

Sabiedriskās debates pastiprinājās 2015. gadā, kad no Vidējo Austrumu un citu valstu konfliktiem ieradās lielas patvēruma meklētāju grupas.

Lielais vējš rada bīstamus apstākļus Dānijas tiltiem

0

Ēresunda (Øresund) tilts, kas savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi (Malmö), tika slēgts svētdienas vakarā, kad plosījās vētrains laiks. Tilts bija slēgts abos virzienos vējainā laika dēļ, apstiprināja Dānijas Ceļu direkcija (Vejdirektoratet). Tika ietekmēta arī dzelzceļa satiksme. Tilts tika no jauna atvērts neilgi pirms pusnakts, bet ar vēja jutīgiem transporta līdzekļiem ieteicams izvairīties no brauciena.

Satiksme uz tilta ir normāla, sākoties pirmdienas rītam. Spēcīgs vējš ietekmēja arī vairāku citu Dānijas tiltus. Bet brāzmas mazinājās vēlā svētdienas naktī, dodot iespēju augsti braucošiem transportlīdzekļiem brīvi šķērsot tiltus, ieskaitot Mazo jostu tiltu starp Funenu un Jitlandi, un uz un kroņprinceses Marijas tiltu, kas šķērso Roskildes fjordu.

Lielu daļu Ziemeļeiropas svētdien skāra vētras, dažās valstīs piespiežot atcelt lidojumus. Apvienotajā Karalistē, kur vētra nosaukta par Ciara, laika apstākļu dēļ tika atceltas vairākas futbola spēles, kā arī Londonā notika 10 kilometru skrējiens, uz kuru bija pieteikušies 25 000 skrējēju. Lielbritānijas elektrības kompānijas ziņoja par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem vismaz 30 000 klientiem, un Velsa redzēja brāzmas līdz 150 kilometriem stundā.

Kopenhāgenas lidostā sievietei nav apstiprināts ‘coronavirus’

1

Sieviete, kura piektdienas rītā saslima Kopenhāgenas lidostā un pēc tam tika pārbaudīta uz koronavīrusu, nav inficēta, apstiprinājusi Dānijas Veselības pārvalde (Sundhedsstyrelsen).
Sieviete no Ķīnas ieradās Kopenhāgenas lidostā piektdien plkst. 7.40 lidojumā no Ķīnas caur Helsinkiem Somijā.

Pēc gripai līdzīgiem simptomiem viņa sazinājās ar lidostas darbiniekiem.

Pēc tam viņa tika nogādāta Hvidovres slimnīcā netālu no Kopenhāgenas, kur viņa tika hospitalizēta izolēti un pārbaudīta attiecībā uz infekcijas vīrusu.

Neliela Kopenhāgenas lidostas 3. termināļa daļa tika īslaicīgi slēgta sanitārijas nolūkos.

Dānijas veselības pārvalde vēlāk varēja nacionālajai raidorganizācijai DR apstiprināt, ka sievietei nav koronavīrusa.

“Pasažierim tika novēroti simptomi, ierodoties lidostā, un pēc tam viņš tika nogādāts Hvidovres slimnīcā, vienā no divām Dānijas slimnīcām, kurai ir zināšanas to pacientu vadībā, kuri ir izolēti infekcijas riska dēļ,” sacīja Dānijas Veselības pārvaldes paziņojums.

“Es varu pārliecināt ceļotājus, kuri, iespējams, šorīt atradās lidostā… ka viņiem nav jāuztraucas. Par laimi, jauns koronavīruss var jūs inficēt tikai tad, ja esat bijis tiešā kontaktā ar inficētu personu, ”paziņojumā sacīja Dānijas Veselības pārvaldes direktore Sorena Brostrēma.

Aizdomās par koronavīrusa infekciju Hvidovres slimnīcā joprojām tiek uzņemts otrs cilvēks, teikts piektdien izplatītajos plašsaziņas līdzekļu ziņojumos. Dānijas Veselības pārvalde gaida atjauninājumu par šīs personas statusu.

Dānija plāno konfiscēt automašīnas un atņemt tiesības pārgalvīgiem autovadītājiem

0

Dānijas valdībai esot pilns pacietības mērs no pārgalvīgiem braucējiem un plāno ar to cīnīties. Iespējams skan amizanti, bet tie, kas ikdienā ir pārvietojušies Rīgā, noteikti sapratīs, ka Dānijā pārvietošanās ar automašīnu ir ļoti savādāka. Ja Latvijā ir pilns ar pārgalvīgiem vadītājiem tad Dānijā parasti tādu ir maz. Neskatoties uz to… Dānijai pārgalvīgie braucēji ir apnikuši.

“Vispārīgs noteikums”, kas paredz transportlīdzekļu konfiskāciju no pārgalvīgiem vadītājiem neatkarīgi no tā, vai vadītājam patiesībā pieder automašīna, ir daļa no ceturtdien valdības iesniegtā jaunā priekšlikuma par satiksmes likumiem.

Pašreizējie noteikumi jau ļauj policijai atsaukt neapdomīgu autovadītāju apliecības uz vietas, bet jaunie noteikumi varētu paredzēt, ka tā kļūst par obligātu, nevis par iespēju tiesībaizsardzības iestādēm.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visas automašīnas, kuras izmanto neapdomīgi autovadītāji, pirms izsoles tiks konfiscētas, izņemot dažus izņēmumus. Tas attiecas pat tad, ja automašīna pieder līzinga kompānijai vai citai trešai personai. Līzinga kompānijas būtu tiesīgas pieprasīt kompensāciju no likumpārkāpēja.

Hekkerups ( tieslietu ministrs ) sacīja, ka uzņēmumi ir atbildīgi par to, kas vada viņu automašīnas, un viņiem ir jābūt rūpīgiem, pārbaudot klientus.

Jaunie noteikumi ļaus automašīnu nomas firmām pārbaudīt klientu tiešsaistes nodokļu datus, liedzot trešām personām ar sliktu finansiālo dzīvotspēju iznomāt savus transportlīdzekļus.

Valdības priekšlikumā ietvertas arī septiņas dažādas neapdomīgas braukšanas definīcijas.

Tajos ietilpst īpaši neapdomīga braukšana; braukšana pārsniedz atļauto ātrumu par vairāk nekā 100 procentiem; transportlīdzekļa vadīšana ar alkohola līmeni asinīs virs 2 promiles vai braukšanas apdraudēšana citiem.

Hekkerups atzina, ka stingri jaunie noteikumi var ietekmēt citus cilvēkus, nevis pārgalvīgus autovadītājus.

“Ja tā ir līzinga kompānija, tā ir taisnība, ka viņi automašīnu vairs neredzēs. Pirms automašīnu iznomāšanas uzņēmums gribētu rūpīgi pārdomāt un rūpīgi izpētīt. Viņi var celt kompensācijas prasības pret cilvēkiem, kuri pieķerti par neapdomīgu braukšanu, ”sacīja ministrs.

Viņš komentēja arī tādus automašīnu koplietošanas pakalpojumu lietotājus kā populārā lietotne GoMore, kas uzņēmumiem un privātpersonām ļauj īrēt īstermiņa automašīnas.

“Ja jūs aizdodat savu automašīnu, jums rūpīgi jāpārdomā, kam to aizdot. Mēs nerunājam par nejaušu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ”viņš sacīja, uzsverot, ka neapdomīga braukšana tiek uzskatīta par smagu noziegumu.

Kristians Brends, interešu organizācijas Finans og Leasing (finanses un līzings) direktors, kritizēja priekšlikumu kā pārāk vienkāršotu.

“(Valdība) šauj, bet mērķa nav. Jūs faktiski sodāt līzinga kompāniju, nevis pārgalvīgu vadītāju, kurš uz ceļa ir bijis idiots, ”sacīja Brends.

Paredzams, ka valdības vispārējie priekšlikumi tiks iesniegti kā likumprojekts pavasara laikā, un ir sagaidāms, ka tas tiks pieņemts, ņemot vērā, ka opozīcijas liberālā partija jau ir iesniegusi salīdzināmu priekšlikumu.

Dānija, neskatoties uz izaicinājumiem, joprojām ir “vismazāk korumpētā valsts pasaulē”

0

Saskaņā ar ikgadējo vērtējumu Dānija ir saglabājusi savu pozīciju, kā valsts ar viszemāko korupciju pasaulē.

Korupcijas uztveres indekss (CPI), ko publiskoja pretkorupcijas kampaņas grupa “Transparency International”, ierindoja dažādu valstu amatpersonu un varas iestāžu izpratni par korupcijas līmeni.
Indekss sakārto 180 valstis un teritorijas, pēc to uztvertā publiskā sektora korupcijas līmeņa, pēc ekspertu un uzņēmēju domām, izmantojot skalu no 0 līdz 100, kur 0 ir ļoti korumpēta un 100 ir ļoti tīra.

Dānija otro gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu korupcijas novēršanas sarakstā.

Kopā ar Jaunzēlandi, Dānija saņēma 87 punktus, padarot abas valstis labākās sarakstā. Kopējais 87 punktu skaits ir par vienu mazāk nekā pagājušajā gadā tika piešķirts Dānijai.

Somija šī gada sarakstā atrodās 3. vietā, bet ziemeļvalstu kaimiņvalstis – Zviedrija un Norvēģija ir attiecīgi 4. un 7.vietā. Šajā sarakstā ir arī Apvienotā Karaliste, kura aizņem 12. vietu un Amerikas Savienotās Valstis aizņem 23. vietu.

Neskatoties uz augsto pozīciju, Dānija jau piekto gadu pēc kārtas zaudē punktus atkarībā, cik uztverams ir korumpētais valsts sektors.

Photo by Max Adulyanukosol on Unsplash

Dānija var lepoties ar rezultātiem, bet arī jābūt piesardzīgiem, – sacīja Natascha Linn Felix, “Transparency International” Dānijas sekcijas vadītāja.
“Mums jāņem vērā, ka pārliecība par to, ka viss notiek kā vajag, ir samazinājusies. Mēs redzam, ka pastāv korelācija starp ranžēšanu sarakstā un atklātības līmenī ap partijas atbalstu un lobij. Šī ir joma, kurā mūs gan starptautiski, gan nacionāli kritizē par noteikumiem par privāto (politisko) partiju atbalstu Dānijā”.

Ņemot vērā, ka indeksa pamatā ir ekspertu un biznesa vadītāju aptaujas par to, cik korumpēta ir valsts sabiedriskā nozare, tas nav faktisks korupcijas pakāpes rādītājs atsevišķās valstīs.

Pretrunīgi vērtētie krāpšanas gadījumi sabiedrības acīs, piemēram, miljonu kronu piesavināšanās Valsts Sociālo pakalpojumu pārvaldē (Socialstyrelsen), nav tūlītējas ietekmes uz indeksa rādītājiem, sacīja Fēlikss.

Indeksu veido tik daudz datu kopu, ka atsevišķs gadījums neradīs lielas svārstības,” sacīja Transparency International valsts direktors.

Orhūsas universitātes ekonomikas profesors Kristians Bjernskovs, kurš ir izpētījis korupciju, sacīja, ka nav pārsteigums, ka indeksa augšgalā ir Dānija.

“Mums ir īpaša uzticības kultūra, kas liek cilvēkiem ļoti nelabprāt maksāt un pieņemt kukuļus. Tā ir pagājuši 150 gadi, ”sacīja Bjornskovs.

Pētnieks atzīmēja, ka šo Ziemeļeiropas iezīmi var novērot arī tādās valstīs kā Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda.Tas ir saistīts ar to, ka mēs kļūstam pārtikušāki – (valstis), jo mums ir bijuši labi funkcionējoši, neatkarīgi tiesneši,” viņš teica.

Ir daži vēsturiski iemesli, kāpēc mēs esam kļuvuši bagāti un tādējādi palikuši tīri (no korupcijas) līdz mūsdienām,” piebilda Bjornskovs.

Indekss mēra korupcijas uztveri saistībā ar kukuļošanu un publisko līdzekļu pārvaldību publiskajā sektorā.

Tas neattiecas uz korupciju privātajā sektorā, ieskaitot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un krāpšanos ar nodokļiem.