Ārzemju darbaspēka pieaugums Dānijā ir šobrīd zemākais rādītājs kopš 2013. gada.
Cilvēku skaita samazināšanās, kas pārceļas uz dzīvi valstī, varētu ietekmēt Dānijas ekonomiku. Īpaši ES pilsoņi ir sākuši retāk izvēlēties Dāniju kā darba vietas meklēšanu. 2019. gada pēdējos deviņos mēnešos valstī strādājošo ES pilsoņu skaits nav palielinājies.
Šī tendence ir satraucoša, uzskata Niklass Praefke, ekonomikas speciālistu arodbiedrības Ledernes Hovedorganisation (LH) galvenais ekonomists.
“Ja šī tendence tā turpināsies, ka mēs faktiski zaudējam ārzemju darbaspēku, tad tās būs ļoti nopietnas galvassāpes Dānijas ekonomikai,” sacīja Børsen.
Dānijas darba tirgū šobrīd ir aptuveni 290 000 ārvalstu pilsoņu. Bet pieplūdums tagad ir palēninājies. 2019 gadā Dānijas darba tirgū ienāca 9476 ārvalstu pilsoņi, kas ir mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada rādītāju 17 365 un pirmo reizi kopš 2013. gada, kad ārvalstu darbaspēka pieaugums ir mazāks par 10 000 cilvēku.
Šī tendence ir vēl izteiktāka, ja ņemam tikai ES pilsoņus. 2019. gadā Dānijā no ES ieradās 1 416 jauni darbinieki, savukārt iepriekšējā gadā bija 8 462 jaunpienācēji no ES.
Orhūsas universitātes ekonomikas profesors Maikls Svārers sacīja, ka lejupslīde ir strauja, it īpaši attiecībā uz cilvēkiem no Austrumeiropas valstīm.
“Ārzemju darbaspēks izpilda prasības, kad Dānijas darbaspēks to nespēj,” Svērers sacīja Børsenam.
“Un, ja mēs nevaram ievest ārzemniekus, tas palielina sastrēgumu risku un vājina uzņēmumu konkurētspēju,” viņš piebilda.
LH aicināja politiķus atvieglot šo jautājumu, atvieglojot uzņēmumiem darbā pieņemšanu ārpus ES.
Kā alternatīva jāīsteno reformas, lai mudinātu dāņus strādāt vairāk, lai novērstu zemu izaugsmi, paziņoja organizācija.
