Priekšlikums, kas tika iesniegts šā mēneša sākumā, kas Dānijas uzņēmumiem atvieglotu darbā pieņemšanas kārtību kvalificētiem darba ņēmējiem no ārzemēm, tika noraidīts, kad valdība pirmdien nespēja iegūt pietiekamu politisko atbalstu savam plānam.
Opozīcijas sociāldemokrāti un valdības sabiedrotie Dānijas Tautas partija atteicās atbalstīt vienu no priekšlikuma galvenajiem principiem, kas samazinātu ārzemju darba ņēmēju minimālās algas prasības.
Integrācijas ministrs Ingers Stojbergs apgalvoja, ka minimālās algas prasību samazināšana ir ļoti būtiska valdības ierosinātā 21 punktu programmas daļa, un sarunas tagad ir sadalītas apspriežot visus programmas punktus.
“Mēs ļoti gribējām panākt kompromisu, taču priekšlikums nevar kļūt tik vispārīgs, ka tas nepalīdz atrisināt esošo problēmu. Un tas nevarēs [palīdzēt Dānijas uzņēmumiem], ja vien mēs nemainīsim samaksas limitu.”Støjbergs teica.
Valdības priekšlikums aicināja ievērojami samazināt minimālo algu, kas vajadzīga, lai varētu pretendēt uz samaksas ierobežošanas shēmu (beløbsordningen dāņu valodā), nolikumu, kas ļauj uzņēmumiem pieņemt darbā darbiniekus, kuri ir trešo valstu, EEZ vai EBTA valstspiederīgie, ja viņiem tiek izmaksāta noteikta darba alga.
Plāns pieprasa samazināt minimālo algu, lai šim kvalificētos nolikumam, kas būtu no 418000 līdz 330 000 kronām 12 valstu pilsoņiem, kas nodarbojas ar plašu tirdzniecību Dānijā. Šīs valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Singapūra, Ķīna, Austrālija, Kanāda, Brazīlija, Malaizija, Indija, Taizeme, Krievija un Meksika.
Valdības divām nometnēm nespējot vienoties par šo galveno valdības priekšlikuma elementu, sarunas tika izbeigtas pirmdien pēc 15 minūtēm.
Sociāldemokrātu pārstāvis Mattias Tesfaye sacīja, ka viņa partija atbalsta 15 no valdības 21 priekšlikuma, bet atsakās balsot par samaksas ierobežojumu shēmas maiņu.
“Mēs nevēlamies atvērt Dāniju zemu apmaksātam darbaspēkam. Mēs uzskatām, ka ir godīgi teikt, ka, cilvēkiem kas nevar nopelnīt 185 kronas stundā plus pensiju, nevajadzētu ļaut šeit strādāt, “viņš teica.
Anti-imigrācijas Dānijas Tautas partija (DF), kuras atbalsts ir ļoti svarīgs valdībai, vienmēr ir iebildusi pret ideju, veidot Dāniju viegli pieejami ārzemju darbaspēkam.
“Valdības priekšlikums nebija pārdomāts, tas izraisītu algu apspiešanu un musulmaņu strādnieku pieplūdumu Dānijā, un mūs tas neinteresē,” sacīja DF pārstāvis Martins Henriksens.
Pirmdien valdība norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tai nav vajadzīgo balsu, lai priekšlikumu pieņemtu, tā turpinās virzību, oficiāli iesniedzot 21 punktu plānu parlamentam.
Saskaņā ar Helvegu Petersenu opozīcijas sociālliberāļa (Radikale) domām, valdības nespēja iegūt atbalstu no partijām norāda uz to, ka tā vairs nevar efektīvi pārvaldīt valsti.
“Valsts kļūst nabadzīgāka, jo valdība nevar atrast risinājumus, kuriem būtu parlamentārais atbalsts,” viņš teica, piebilstot, ka valdībai nekavējoties būtu jāsasauc vēlēšanas.
Štejberga un nodarbinātības ministrs Troels Lunds Poulsens šogad iepazīstināja ar savu 21 punktu plānu, solot, ka tas “atvieglos un mazinās birokrātiju Dānijas uzņēmumos, lai piesaistītu un algotu ārvalstu darbaspēku”.
Papildus minimālo algu prasību samazināšanai paketē ir arī ierosināts atjaunot tā dēvēto “pozitīvo sarakstu”, nozaru sarakstu, kurās pašlaik Dānijā trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, kā arī noteikumu un pieteikšanās procesa vienkāršošanu ārzemniekiem, kuri strādā Dānijā.
