Saskaņā ar ikgadējo vērtējumu Dānija ir saglabājusi savu pozīciju, kā valsts ar viszemāko korupciju pasaulē.
Korupcijas uztveres indekss (CPI), ko publiskoja pretkorupcijas kampaņas grupa “Transparency International”, ierindoja dažādu valstu amatpersonu un varas iestāžu izpratni par korupcijas līmeni.
Indekss sakārto 180 valstis un teritorijas, pēc to uztvertā publiskā sektora korupcijas līmeņa, pēc ekspertu un uzņēmēju domām, izmantojot skalu no 0 līdz 100, kur 0 ir ļoti korumpēta un 100 ir ļoti tīra.
Dānija otro gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu korupcijas novēršanas sarakstā.
Kopā ar Jaunzēlandi, Dānija saņēma 87 punktus, padarot abas valstis labākās sarakstā. Kopējais 87 punktu skaits ir par vienu mazāk nekā pagājušajā gadā tika piešķirts Dānijai.
Somija šī gada sarakstā atrodās 3. vietā, bet ziemeļvalstu kaimiņvalstis – Zviedrija un Norvēģija ir attiecīgi 4. un 7.vietā. Šajā sarakstā ir arī Apvienotā Karaliste, kura aizņem 12. vietu un Amerikas Savienotās Valstis aizņem 23. vietu.
Neskatoties uz augsto pozīciju, Dānija jau piekto gadu pēc kārtas zaudē punktus atkarībā, cik uztverams ir korumpētais valsts sektors.
Dānija var lepoties ar rezultātiem, bet arī jābūt piesardzīgiem, – sacīja Natascha Linn Felix, “Transparency International” Dānijas sekcijas vadītāja.
“Mums jāņem vērā, ka pārliecība par to, ka viss notiek kā vajag, ir samazinājusies. Mēs redzam, ka pastāv korelācija starp ranžēšanu sarakstā un atklātības līmenī ap partijas atbalstu un lobij. Šī ir joma, kurā mūs gan starptautiski, gan nacionāli kritizē par noteikumiem par privāto (politisko) partiju atbalstu Dānijā”.
Ņemot vērā, ka indeksa pamatā ir ekspertu un biznesa vadītāju aptaujas par to, cik korumpēta ir valsts sabiedriskā nozare, tas nav faktisks korupcijas pakāpes rādītājs atsevišķās valstīs.
Pretrunīgi vērtētie krāpšanas gadījumi sabiedrības acīs, piemēram, miljonu kronu piesavināšanās Valsts Sociālo pakalpojumu pārvaldē (Socialstyrelsen), nav tūlītējas ietekmes uz indeksa rādītājiem, sacīja Fēlikss.
Indeksu veido tik daudz datu kopu, ka atsevišķs gadījums neradīs lielas svārstības,” sacīja Transparency International valsts direktors.
Orhūsas universitātes ekonomikas profesors Kristians Bjernskovs, kurš ir izpētījis korupciju, sacīja, ka nav pārsteigums, ka indeksa augšgalā ir Dānija.
“Mums ir īpaša uzticības kultūra, kas liek cilvēkiem ļoti nelabprāt maksāt un pieņemt kukuļus. Tā ir pagājuši 150 gadi, ”sacīja Bjornskovs.
Pētnieks atzīmēja, ka šo Ziemeļeiropas iezīmi var novērot arī tādās valstīs kā Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda.Tas ir saistīts ar to, ka mēs kļūstam pārtikušāki – (valstis), jo mums ir bijuši labi funkcionējoši, neatkarīgi tiesneši,” viņš teica.
Ir daži vēsturiski iemesli, kāpēc mēs esam kļuvuši bagāti un tādējādi palikuši tīri (no korupcijas) līdz mūsdienām,” piebilda Bjornskovs.
Indekss mēra korupcijas uztveri saistībā ar kukuļošanu un publisko līdzekļu pārvaldību publiskajā sektorā.
Tas neattiecas uz korupciju privātajā sektorā, ieskaitot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un krāpšanos ar nodokļiem.
