Nozīmīgs solis uz priekšu ir liels projekts dabasgāzes transportēšanai no Ziemeļjūras uz Dāniju un Poliju.
Pirmdien itāļu firma Saipem parakstīja darījumu 280 miljonu eiro vērtībā par gāzesvada izbūvi zem Baltijas jūras, lai savienotu abas valstis.
Polija lielāko daļu savas dabasgāzes importē no Krievijas, un jaunais cauruļvada mērķis ir mazināt Varšavas atkarību no Maskavas.
ES ir piešķīrusi finansējumu 215 miljonu eiro apmērā Baltijas cauruļu projektam, kas ļaus arī Polijai piegādāt gāzi Dānijas tirgū.
Polijas prezidents Andžejs Duda ir paziņojis, ka cauruļvadu plānots uzsākt 2022. gada 1. oktobrī.
“Šī patiešām ir ļoti laba ziņa Polijai un ne tikai tuvākajā nākotnē, bet es tam dziļi ticu gadu desmitiem ilgi,” pirmdien preses konferencē sacīja Duda.
“Ja mēs runājam par pilnīgu gāzes piegādes diversifikāciju Polijai, ja mēs runājam par pilnīgu Polijas neatkarību kā saņēmēju no Krievijas, tas ir pagrieziena punkts ceļā uz šo neatkarību,” viņš piebilda.
No Norvēģijas uz Poliju, caur Dāniju
Baltijas cauruļu projekts tiks veidots, lai sasaistītu gāzes laukus Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Niechorze-Pogorzelica Polijas ziemeļu piekrastē.
Pēc Saipema teiktā, kopējais posms zem Baltijas jūras starp Poliju un Dāniju ir aptuveni 275 kilometri.
Baltic Pipe Project saka, ka cauruļvada būvniecība palīdzēs samazināt oglekļa dioksīda izmešus un uzlabot gaisa kvalitāti Polijā.
Paredzams, ka Saipem darbu Polijā un Dānijā sāks šā gada otrajā pusē. Jūras cauruļu ieguldīšana vēlāk tiek plānota 2021. gada vasarā.
Jaunais nolīgums tika paziņots, neskatoties uz naftas un gāzes cenu krahēšanu pēdējās nedēļās koronavīrusa pandēmijas laikā.
Ko tas nozīmē Krievijai un Nord Stream?
Baltic Pipe konstruktori saka, ka projekts ir “pilnīgi atšķirīgs” no Nord Stream 2, vēl viena dabasgāzes cauruļvada, kas savieno Krieviju un Vāciju pāri Baltijas jūrai.
Bet Varšavas paziņojums, šķiet, norāda uz Polijas nodomiem kļūt par reģionālo gāzes centru Eiropai.
Jaunā cauruļvada jauda būs 10 miljardi kubikmetru gadā, kas, kā ziņots, pārsniedz Polijas iekšzemes vajadzības.
Polija joprojām importē lielāko daļu dabasgāzes no Krievijas, bet ir veikusi pasākumus šīs atkarības samazināšanai, lai izvairītos no to ilgtermiņa darījuma pagarināšanas ar Krievijas uzņēmumu Gazprom, kura termiņš ir paredzēts 2022. gadā.
Duda sacīja, ka Polijas, Dānijas un Norvēģijas projekts, kura kopējās izmaksas ir 1,6 miljardi eiro, piegādās gāzi arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, piemēram, Ukrainai, atvieglojot tās atkarību no Krievijas gāzes.
Turklāt Baltijas cauruļvads varētu kalpot par galveno ziemeļu-dienvidu koridora savienojumu Eiropas Savienībā kā daļu no trīs jūru iniciatīvas.
Tikmēr pretrunīgi vērtēto Nord Stream 2 cauruļvadu projektēja Maskava, lai palielinātu gāzes piegādes Vācijai, kas ir Krievijas lielākais enerģijas klients.
Projekts bija pabeigts tikai dažas nedēļas pēc 2019. gada, pirms ASV sankcijas draudēja apturēt darbu pie pēdējā atlikušā posma Dānijas ūdeņos.
Pagājušajā nedēļā Krievijas kuģis noenkurojās Kaļiņingradā pēc tam, kad trīs mēnešus bija kuģojis no Klusā okeāna, lai palīdzētu pabeigt būvniecību.
Krievijas enerģētikas ministrija decembrī paziņoja, ka Gazprom cauruļvadu paredzēts sākt līdz 2020. gada beigām.