Vācijas augstākā tiesa otrdien apstiprināja pasaulē garākā dzelzceļa un autoceļu tuneļa būvniecību, kas, domājams, samazinās brauciena laiku no Vācijas ziemeļiem līdz Dānijai.
18 kilometrus zem ūdens esošā Fehmarna jostas fiksētā saite ir atvērta 2029. gadā, taču to aizskārušas likumīgas dabas aizsardzības un prāmju kompāniju cīņas.
Vācijas normatīvo aktu apstiprinājums ir “vēsturisks pavērsiens”, sacīja projekta izpilddirektors Klauss Baunkjaers.
Tunelis būs viens no lielākajiem Eiropas infrastruktūras projektiem, šķērsojot Baltijas jūru starp Puttgarden ostām Vācijā un Rodby Dānijas salā Lolland, saīsinot ceļa ilgumu līdz 10 minūtēm no stundas ilga prāmja brauciena.
Paredzams, ka tā izmaksas būs 52,6 Dānijas kronas (7,1 miljardu eiro), un četru joslu, divu dzelzceļu tuneļa posmu Dānija uzbūvēs un apmaksājs kopā ar ES finansējumu, savienojot Hamburgu un Kopenhāgenu divarpus stundu laikā ar vilcienu.
Ideja par pastāvīgu savienojumu pāri Fehmarnas jostai pirms gandrīz 30 gadiem tika izvirzīta sākotnēji kā tilts, tieši tad, kad astoņu kilometru Oresunda saite starp Kopenhāgenu un Malmo Zviedrijā gatavojās būvniecībai.
Kamēr Dānija jau ir sākusi būvēt projektu, darbu Vācijas pusē apturēja juridiski šķēršļi.
Vides speciālisti pauda bažas par ietekmi uz vidi, īpaši uz rifiem un cūkdelfīniem.
Atšķirībā no citiem zemūdens tuneļiem, piemēram, Lamanša tunelim zem Lamanša, Vācijas un Dānijas tunelis neatradīsies zem jūras dibena.
Tā vietā tunelī jāizmanto dobie betona posmi, kas ir jāiegremdē un jānovieto tranšejā, kas izrakta Baltijas jūras dzelmē.
Prāmju firmas, kas saskaras ar ievērojami samazinātu tirdzniecību, arī neapmierināti uztvēra jauno ceļu un ātrgaitas dzelzceļu konkurenci.
Tomēr augstākā administratīvā tiesa Leipcigā noraidīja viņu argumentus.
Luksemburgā bāzētā Eiropas Tiesa joprojām apsver citas ar projektu saistītās sūdzības.
